Pasākumā piedalīsies KM parlamentārā sekretāre Signe Grūbe, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Jau ziņots, ka uzdevumā izstrādāt risinājumus turpmākajai Mežotnes pils nākotnei KM tika izveidota un strādāja darba grupa. Tajā darbojās KM, Rundāles pils muzeja, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP), Finanšu ministrijas (FM), VNĪ un Bauskas novada pašvaldības nominētie pārstāvji: darba grupu vada kultūras ministre Agnese Lāce, darba grupas vadītājas vietniece – KM valsts sekretāre Dace Vilsone, darba grupas locekļi: Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, VNĪ valdes loceklis Andris Vārna, VNĪ Nekustamā īpašuma vadītājs Andrejs Milzarājs, NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, KM valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, Rundāles pils muzeja direktora vietniece administratīvajā darbā Inga Pudenko, Finanšu ministrijas Administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde, KM parlamentārā sekretāre Signe Grūbe un kultūras ministres biroja vadītāja Līna Birzaka-Priekule.
Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802. gadam. Trīs stāvu ēka, kuras pagalma fasādes centru izceļ četrkolonnu portiks ar trīsstūra frontonu, bet parka fasādes centru – pusrotonda, demonstrē veiksmīgu arhitektoniski telpisko kompozīciju. Pils fasāžu arhitektūrā izmantots trīsdaļīgā loga motīvs, t. s. Palladio logs, kas ir raksturīgs Kvarengi daiļradei, kā arī pusapļa logi frontonos un cokolstāvā. Izcilā klasicisma pieminekļa māksliniecisko izteiksmību vairo jonisko kolonnu kapiteļi, sandriki, dzegas un rustojums. Iekštelpu mākslinieciskajā izveidē jūtama klasicisma un ampīra noskaņa. Parādes telpas pārsteidz ar apaļā kupola zāli, kas ir uzskatāma par nozīmīgāko klasicisma interjeru Latvijā. Pils atrodas vienā no skaistākajiem angļu stila ainavu parkiem Latvijā. Mežotnes muižas ainavu parka aizsākumi meklējami 18. gs. beigās, parka veidošanu pabeidza 19. gs. 20. gados. Tam ir trīs atsevišķas daļas: parādes pagalms, centrālā daļa un blīvo stādījumu daļa ar skuju kokiem.
Pils stipri cieta Otrā pasaules kara laikā un tikai 1959. gadā sākās tās ilgstoša atjaunošana. Sasaistē ar Rundāles pils unikālo atjaunošanas procesu, Mežotnes pils ieguva tādas pašas augstas raudzes profesionālu konceptu, konsultācijas un kvalitatīvu darbu izpildījumu. Otrais posms pils atjaunošanā sākās pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. 2001. gadā pils atjaunošana tika pilnībā pabeigta. Ēkā tika veikta daļēja telpu pārbūve, vietām – vēsturiskā plānojuma atjaunošana un radīts jauns daudzfunkcionāls izmantošanas risinājums (pilsmuzejs, viesnīca, restorāns, kafejnīca ar bāru, semināru telpas u. c.). Arhitektu un interjeru mākslinieku sadarbības rezultātā, ēka kļuva par mūsdienīgi funkcionējošu objektu.
Mežotnes pils ir VNĪ īpašumā.
