DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. novembrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Finanšu nozare uzsāk jaunu iniciatīvu par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību

Pirmdien, 29. novembrī, tiek atklāta Eiropas pensionēšanās nedēļa Latvijā "Rūpes par nākotni jau no pirmās algas", kuras aktivitātēm apvienojušās Latvijas finanšu nozares organizācijas un institūcijas. Eiropas Pensionēšanās nedēļa 2021 ir jauna Eiropas Savienības (ES) līmeņa iniciatīva ar mērķi stiprināt pensiju sistēmas nākotni Eiropā un palielināt iedzīvotāju izpratni par nepieciešamību veidot uzkrājumus pensijai, un tā šogad notiek pirmo reizi.

Latvijā Eiropas pensionēšanās nedēļā "Rūpes par nākotni jau no pirmās algas" ir iesaistījušies pieci partneri – Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA), Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Finanšu nozares asociācija (FNA), organizācijas Global Shapers FinLit sadaļa un Latvijas Banka. Par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību paredzētas gan informatīvas aktivitātes sociālajos tīklos un medijos, gan arī izglītojoši pasākumi. ES līmenī Pensionēšanās nedēļas pasākumos ir iesaistījušās 11 dažādas organizācijas, nedēļas pasākumus atklās finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu komisāre Mareida Makginesa.

"Jebkāda veida uzkrājumi ir mūsu ikviena drošības spilvens brīdim, kad ir apdraudēti vai samazinājušies pastāvīgie ienākumi – tas var būt gan nelaimes gadījums, gan bezdarbs, gan arī aktīvo darba gaitu beigas, kas bieži atnāk ar ienākumu samazinājumu. Latvijā kopumā nav visai attīstīta uzkrājumu veidošanas kultūra, bet rūpes par vecumdienām ir pavisam sliktā situācijā, tādēļ, mūsuprāt, ir jāizmanto ikviena iespēja atgādināt, ka finanšu nodrošinājums saviem seniora gadiem ir jāsāk veidot jau jaunībā, ideāli – no pirmās algas,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Nedēļas noslēgumā FinLit sadarbībā ar FKTK un FNA piedāvās tiešsaistes diskusiju “Mana pensija jau no pirmās algas”, kurā tiks apspriesta pensiju drošība, pieejamība, demogrāfijas ietekme un sabiedrības attieksme par uzkrājumu veidošanu nākotnei. Diskusijas rīkotāji aicina ikvienu izzināt savu finanšu pratības līmeni un izvērtēt, kādi lēmumi jāpieņem, lai vairotu savu labklājību šodien un nākotnē. Pasākuma tiešraide notiks 3. decembrī plkst. 11:00 finanšu pratības Facebook lapā "Naudasprasme": https://www.facebook.com/Naudasprasme

"Nedēļas ietvaros kopīgi atgādināsim, ka ikvienam pašam jāuzņemas atbildība par savu finansiālo labklājību vecumdienās. Veidojot savu pensiju, jāveic ne tikai iemaksas trīs pensiju līmeņos, bet katram pašam arī jāizvēlas piemērotākais pensijas ieguldījumu plāns. Jo agrākā vecumā sāksim veidot savu pensijas uzkrājumu, jo lielāku labklājību sev nodrošināsim," skaidro Kristīne Černaja-Mežmale, FKTK padomes locekle.

Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai pusi no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās, precīzāk, 54,3%. Tas ir, ja cilvēka darba alga bija 1000 eiro mēnesī, tad, aizejot pensijā, viņa ienākumi strauji samazinās, un viņš saņem 543 eiro mēnesī. Tas tiek saukts par ienākumu aizvietošanas koeficientu, un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu aizvietošanas koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%. Tādēļ individuālo papildu uzkrājumu veidošana vecumdienām ir ļoti būtiska.

“Mūsu kopējā atbildība ir veicināt iedzīvotāju finanšu pratību. Tostarp prasmi uzkrāt, kas nevar rasties pati no sevis, – katram no mums ir ikdienas tēriņi un vajadzības, un uzkrājums pensijai parasti nav prioritāšu sarakstā. Aptuveni trešdaļa Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vai maksā tās no minimālās algas, kas ievērojami palielina viņu risku vecumdienas pavadīt nabadzībā. Latvijai ir izdevies uzbūvēt pasaulē konkurētspējīgu pensiju sistēmas modeli, kurā daļa no veiktajām iemaksām palīdz uzkrāt lielāku pensijas kapitālu katram krājējam. Tādēļ arī katram no mums jāapzinās, ka  iemaksas pensiju sistēmā šodien nozīmē lielāku labklājību nākotnē,” uzsver FNA valdes priekšsēdētaja Sanita Bajāre.

Taču FKTK aptaujas dati par Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību liecināja, ka teju pusei – 48% – mūsu valsts iedzīvotāju 2019. gadā vispār nebija nekādu uzkrājumu. 3. pensiju līmenī iemaksas veikuši 35% no Latvijas iedzīvotājiem darbspējas vecumā, no kuriem aktīvi to dara tikai 20%.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU