Rezolūcijā jeb „Matuziņušas manifestā” ir definētas trīs jaunas iniciatīvas, tā dēvētie akseleratori, lai Eiropas ambīcijas kosmosā paceltu nākamajā līmenī. EKA ģenerāldirektors ir pilnvarots sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt to pārvaldības un finansēšanas koncepcijas.
Vispirms EKA uzsāks darbu pie akseleratora "Kosmoss zaļākai nākotnei". Ar mūsu planētas digitālā dubultnieka palīdzību varēs labāk izprast Zemes pašreizējo stāvokli, izstrādāt scenārijus un risinājumus ilgtspējīgai dzīvei uz Zemes - tādējādi tiks veicināta klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050. gadam.
Kā otru prioritāti dalībvalstis apstiprināja akseleratoru "Ātra un elastīga reaģēšana krīzes situācijās". Tā mērķis ir atbalstīt valstis izlēmīgai rīcībai krīzes situācijās, ar kurām saskaras Eiropa: no plūdiem un vētrām līdz pat meža ugunsgrēkiem, nepārkāpjot dalībvalstu suverēno piekritību.
Trešā iniciatīva "Kosmosa līdzekļu aizsardzība” paredzēta, lai aizsargātu EKA astronautus un satelītus no kosmosa atlūzu un kosmosa laikapstākļu radītiem draudiem.
IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa diskusijās ar dalībvalstu un EKA pārstāvjiem uzsvēra, ka jaunās iniciatīvas ir pareizais ceļš, lai, efektīvi izmantojot kosmosu, uzveiktu klimata krīzi un sniegtu ieguldījumu zaļās ekonomikas veidošanā. Viņa norādīja, ka Latvija aktīvi iesaistīs kosmosa nozari - uzņēmējus, zinātniekus, valsts institūcijas un aģentūras - akseleratoru ieviešanā un īstenošanā. Latvijas kosmosa nozares sasniegumi - algoritmu izstrāde Zemes novērošanas lietojumiem, kvantu tehnoloģijas, kosmosa atkritumu novērošanas sensori un mākslīgā intelekta risinājumi - palīdzēs sasniegt akseleratoros "Kosmoss zaļākai nākotnei" un "Kosmosa līdzekļu aizsardzība” izvirzītos mērķus.
2022. gada februārī Tulūzā, Francijā, notiks Eiropas Kosmosa samits, kur plānots pieņemt nākamos lēmumus jauno iniciatīvu ieviešanā.
