DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. novembrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

91 % Latvijas mājsaimniecību ir pieejams internets

Mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets, 2021. gadā sasniedzis 91,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās.

Interneta pieejamība mājsaimniecībās
(procentos no visām mājsaimniecībām)

2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, par 1,9 procentpunktiem pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams platjoslas internets1. Ja pērn tas bija 87,6 % mājsaimniecību, tad šogad – 89,5 %. Visplašāk platjoslas internets pieejams Rīgas un Kurzemes reģionos – attiecīgi 91,7 % un 90,1 %, turpretī Latgalē – 84,3 % mājsaimniecību, un, salīdzinot ar 2020. gadu, ir kāpums par 4 procentpunktiem. Pilsētās platjoslas internets pieejams 90,7 %, bet laukos – 87,1 % mājsaimniecību, un gada laikā tā pieejamība laukos palielinājusies par 2,8 procentpunktiem.

Platjoslas interneta pieejamība reģionos
(procentos no visām mājsaimniecībām attiecīgajā reģionā)

2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, par 2,8 procentpunktiem pieauga regulāro interneta lietotāju (lieto internetu vismaz reizi nedēļā) īpatsvars, sasniedzot 89,7 %. Sievietes internetu regulāri lieto biežāk nekā vīrieši, attiecīgi 90 % un 89,3 %. Savukārt iedzīvotāji ar augstāko izglītību internetu regulāri lieto biežāk (98 %) nekā iedzīvotāji ar vidējo (86 %) vai pamatizglītību (88 %).

Visaugstākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir Rīgā (92,8 %), Pierīgā internetu regulāri lieto 89,6 % iedzīvotāju, bet Zemgalē nedaudz mazāk – 89,4 %, Kurzemē un Vidzemē regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir attiecīgi 88,4 % un 88,3 %, bet viszemākais – Latgalē (84,5 %). Pilsētās interneta lietotāju īpatsvars ir lielāks nekā laukos – attiecīgi 91,1 % un 89,6 %.

Jauniešu vecuma grupā (16–24 gadi) internetu regulāri lieto 99 % iedzīvotāju, 25–54 gadu vecumā grupā – 96,3 %, bet 55–74 gadu vecumā grupā – 75,9 % iedzīvotāju.

Regulāra interneta lietošana 2021. gadā
(procentos no iedzīvotāju kopskaita attiecīgajā grupā)

Populārākā ierīce, kurā tiek izmantots internets, ir viedtālrunis vai mobilais telefons – 2021. gadā 79 % iedzīvotāju norādīja, ka izmanto šo ierīci interneta lietošanai, 50,2 % izmantoja portatīvo jeb klēpjdatoru, bet galda (stacionāro) datoru interneta lietošanai izmantoja 36,3 % iedzīvotāju.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir internetbankas un elektroniskā pasta lietošana, ko izmanto attiecīgi 80,1 % un 79,2 % iedzīvotāju, bet ziņas ziņapmaiņas lietotnēs sūta 74,9 % iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši internetā meklē ar veselību saistību informāciju (attiecīgi 62,8 % un 40,4 %), bet vīrieši nedaudz biežāk nodarbojas ar preču vai pakalpojumu pārdošanu internetā (attiecīgi 13,9 % un 12,9 %). Ar veselību saistītas informācijas meklēšana parāda arī vislielākās atšķirības starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem – to izmanto 55,6 % pilsētās dzīvojošie un tikai 45,2 % laukos dzīvojošie.

Jauniešu (16–24 gadi) populārākās aktivitātes internetā, salīdzinot ar 2020. gadu, nav mainījušās, un tās ir elektroniskā pasta lietošana, ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs un sociālo tīklu lietošana. Senioru (65–74 gadi) populārākās aktivitātes internetā ir ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšana tiešsaistē, internetbankas un elektroniskā pasta lietošana.

2021. gadā turpina pieaugt iedzīvotāju sadarbība ar valsts vai pašvaldību iestādēm, izmantojot internetu. Valsts vai pašvaldību iestāžu veidlapas tiešsaistē aizpilda 64,7 % iedzīvotāju, un gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 1,3 procentpunktiem. Valsts vai pašvaldību tīmekļa vietnes tiek izmantotas arī informācijas iegūšanai par iestādēm (piemēram, kontaktinformāciju, darba laiku), kā arī, lai lejupielādētu veidlapas izdrukāšanai – šādas darbības veikuši attiecīgi 67,6 % un 36,4 % iedzīvotāju.

Covid-19 dēļ iedzīvotāji šogad biežāk iepērkas internetā, jo iepirkšanās klātienē bija ierobežota. Lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus, internetu izmanto 66,9 % iedzīvotāju2, un, salīdzinot ar 2020. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 4,1 procentpunktu.

Visbiežāk iedzīvotāji3 internetā iegādājas apģērbus, apavus vai aksesuārus (61,1 %), ēdienu piegādes no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem (33,5 %), datorus, planšetdatorus vai mobilos telefonus un to aksesuārus (29 %), kosmētiku, skaistumkopšanas produktus (28,8 %). Salīdzinot ar 2020. gadu, būtiski pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri internetā iegādājušies apģērbus, apavus vai aksesuārus (par 15,7 procentpunktiem), kā arī ēdienu un dzērienu iegāde – par 15,6 procentpunktiem pieaugusi ēdienu piegādē no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem, bet par 10,6 procentpunktiem – internetā no veikaliem vai ēdienu komplektu tirgotājiem.

Preču pirkšana internetā 2020. un 2021. gadā
(procentos no iedzīvotājiem, kuri veica pirkumus internetā pēdējo 3 mēnešu laikā)

 

2020

2021

Izmaiņas pret 2020. gadu (procentpunkti)

Apģērbi (tostarp sporta apģērbus), apavi vai aksesuāri

45,4

61,1

15,7

Ēdienu piegādes no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem

17,9

33,5

15,6

Ēdieni vai dzērieni no veikaliem vai ēdienu komplektu tirgotājiem

12,3

22,9

10,6

Tīrīšanas vai personīgās higiēnas produkti

12

20,4

8,4

Mēbeles, mājas piederumi vai dārzniecības preces

23,2

28,8

5,6

Kosmētika, skaistumkopšanas produkti

23,7

28,8

5,1

Bērnu rotaļlietas vai preces bērnu kopšanai

14,4

18,9

4,5

Medikamenti, uztura bagātinātāji vai vitamīni

14,1

17,7

3,6

Sporta preces (izņemot apģērbus)

13,9

16,9

3

Drukātas grāmatas, žurnāli vai avīzes

9,8

11,5

1,7

Datori, planšetdatori vai mobilos telefoni un šo lietu aksesuāri

28

29

1

Elektropreces vai sadzīves tehnika

27,8

28,3

0,5

Mūzika kompaktdiskos, vinila platēs vai citos fiziskos formātos

1,5

2,0

0,5

Filmas vai seriāli DVD, Blue-Ray vai citos fiziskos formātos

1,9

2,0

0,1

Velosipēdi, mopēdi, automobiļi vai citi transporta līdzekļi vai to rezerves daļas

10,4

10,3

-0,1

Covid-19 ietekmējis biļešu tirdzniecību un izmitināšanas pakalpojumu iegādi internetā. Biļešu pirkšana internetā uz sporta pasākumiem samazinājusies no 7,4 % 2020. gadā līdz 1,3 % šogad, bet biļešu pirkšana uz kultūras vai citiem pasākumiem saruka no 32 % līdz 2,5 %. Personu īpatsvars, kuras internetā īrējušas naktsmītnes no uzņēmumiem, samazinājies no 14,7 % līdz 5,9 %, bet naktsmītņu īre no privātpersonām nokritās no 3,7 % līdz 1,3 %.

Būtisks mūsdienu interneta lietošanas aspekts ir personas privātuma aizsardzība. 2021. gadā 48,4 % iedzīvotāju4 norādīja, ka pirms personas datu sniegšanas internetā izlasīja privātuma politiku, 41,2 % nevēlējās sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, bet 39,3 % atteicās no savas personīgās informācijas izmantošanas reklāmas nolūkiem. Lietojot sociālos tīklus, 37,5 % ierobežo piekļuvi savam profilam. Lielākā daļa (64,4 %) iedzīvotāju zina, ka sīkdatnes (cookies) var tikt izmantotas, lai piedāvātu personalizētas reklāmas interneta lietotājiem, un 58,1 % norādīja, ka tas viņus nedaudz uztrauc, bet 26,6 % iedzīvotāju norādīja, ka ir mainījuši uzstādījumus interneta pārlūkprogrammā, lai ierobežotu sīkdatnes.

2021. gada aptaujā pirmo reizi tika iekļauti jautājumi par interneta “viltus ziņām” (fake news). Nedaudz vairāk par pusi (52 %) interneta lietotāju5 norādīja, ka tīmekļa vietnēs vai sociālajos tīklos ir sastapušies ar informāciju vai saturu, ko viņi uzskatīja par nepatiesu vai apšaubāmu. No tiem 40,8 % norādīja, ka informācijas vai satura patiesību ir pārbaudījuši, bet lielākā daļa – 59,2 % to nedarīja. 88,5 % no iedzīvotājiem, kuri veica informācijas vai satura patiesuma pārbaudi, šim nolūkam galvenokārt izmantoja citas tīmekļa vietnes, 37,5 % norādīja, ka patiesuma noskaidrošanai reālajā dzīvē diskutējuši ar citiem, bet 20,8 % sekoja interneta diskusijām par atrasto informāciju vai saturu. Galvenais iemesls, kāpēc informācijas vai satura patiesuma pārbaude netika veikta, ir jau esošas zināšanas, ka informācija, saturs vai avots nav uzticams (šādi norādīja 76,9 % no iedzīvotājiem, kuri neveica informācija vai satura patiesuma pārbaudi), savukārt 7,9 % atzina, ka viņiem pietrūkst prasmju, lai pārbaudītu informācijas vai satura patiesumu.

Ikgadējā aptauja par IKT lietošanu mājsaimniecībās veikta 2021. gada pirmajā pusgadā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tās mērķis bija iegūt kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par interneta lietošanu, un tajā aptaujāts 5 561 iedzīvotājs vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Plašāka informācija par informācijas sabiedrības statistikas rādītājiem dažādos griezumos (dzimums, vecums, izglītība u.c.) un apsekojuma metodoloģiju pieejama CSP datubāzē sadaļā “Zinātne un IKT”.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi:

1 Fiksētais platjoslas pieslēgums vai mobilā interneta pieslēgums ir pieejams vismaz vienam mājsaimniecības loceklim.

2 No iedzīvotāju skaita, kuri lietojuši internetu pēdējos 12 mēnešos.

3 No iedzīvotāju skaita, kuri pēdējo 3 mēnešu laikā internetā pasūtīja preces vai pakalpojumus personīgai lietošanai.

4 No iedzīvotāju skaita, kuri lietojuši internetu pēdējos 3 mēnešos.

5 No iedzīvotāju skaita, kuri lietojuši internetu pēdējos 3 mēnešos

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU