DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna augsta līmeņa starptautiskajā konferencē “Medijpratība. Ceļakartes”

28.10.2021. Valsts prezidenta uzruna konferencē "Medijpratība.Ceļa kartes"

Man ir patiess prieks šodien ievadīt diskusijas par mūsu prasmi un spēju orientēties un kritiski izvērtēt informāciju 21. gadsimta mediju un informācijas telpā. Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļā ar lielu gandarījumu atzīmēšu, ka tieši Latvija sadarbībā ar partneriem Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) šī gada pavasarī guva atbalstu īstenot ANO rezolūciju “Globālo mediju un informācijas pratības nedēļa”. Šonedēļ mēs to atzīmējam pirmo reizi.

Tā ir arī atzinība un novērtējums UNESCO darbam 10 gadu garumā, kas veltīts, lai veicinātu izpratni par izmaiņām tehnoloģiju pasaulē un attīstītu ikviena digitālās prasmes informācijas telpā.

Godātie diskusijas dalībnieki!

Modernās tehnoloģijas gandrīz 60 % planētas jeb 4,66 miljardiem iedzīvotāju sniedz pieeju internetam, un gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju jeb 4,5 miljardi izmanto sociālos medijus. Virtuālā pasaule un mūsu ikdiena ir savijušās vienā dzīves telpā. Covid-19 pandēmija izgaismo 21. gadsimta realitātes trūkumus, iespējas un sekas.

Covid-19 vīruss ir mūsu kritiskās domāšanas un informatīvas telpas lakmusa tests. Drīz apritēs divi gadi, kopš dzīvojam globālās pandēmijas apstākļos. Mediķi strādā 24 stundas diennaktī. Zinātne sniedz visus nepieciešamos datus, zināšanas, piedāvā risinājumus.

Ir radīta vakcīna, kas mazina saslimšanas smagumu un vīrusa izplatības ātrumu. Pasaules Veselības organizācija vien savā datu bāzē Covid-19 sadaļā publicējusi 6666 pētījumus.

Mēs neesam informācijas badā, tieši otrādi – dzīvojam informācijas pārsātinātībā. Tomēr šajos informācijas plūdos mēs nespējam orientēties. Nespējam atšķirt faktus no viedokļiem, maldus no zinātniskiem pētījumiem. Šodien tam var būt dzīvības un nāves cena.

Mūsu informācijas prasmes gan katram individuāli, gan institūcijām, iestādēm, kopienām vai interešu grupām kolektīvi ir nepilnīgas. Ko darīt?

Lai sasniegtu jēgpilnu rezultātu, ir svarīgi trīs virzieni – informācijas un mediju pratība, sociālo mediju platformu pienākumi un atbildība, kvalitatīva žurnālistika.

Šīs nedēļas fokusā ir medijpratība. Kā rāda Kultūras ministrijas socioloģisko aptauju dati – vairāk nekā puse jeb 58 % Latvijas iedzīvotāju ir pauduši interesi iegūt prasmes kritiski izvērtēt sniegto informāciju, atšķirt uzticamu žurnālistiku no viltus ziņām.

Ir pieprasījums, bet jārada arī atbilstošs piedāvājums – valsts un nevalstiskajam sektoram kopā jārod resursi, idejas un īstenošanas kanāli, lai sasniegtu dažādas auditorijas. Vienots valsts politikas dokuments vai vadlīnijas informācijas politikas jomā palīdzētu sasniegt plašāku sabiedrību, strādāt kopā un darīt to sistemātiski.

Otrkārt, ir jārisina globāla mēroga izaicinājums – mediju platformu regulējums, to atbildība. Vārda brīvība nav diskutējuma, tā jāaizsargā. Cenzūra nav pieļaujama. Tomēr bieži tiek noklusētas tehnoloģiju tumšās puses.

Algoritmi, kas ekspluatē cilvēka uzmanību un peļņas nolūkos pavairo dezinformāciju, viltus ziņas. Tiek ignorēta ļaunprātīga platformas izmantošana, kā to nesen atklāja Facebook izpētes dokumenti. Tāpat dati, ko joprojām apkopo un izmanto bez lietotāju ziņas, lai ietekmētu un manipulētu ne tikai finanšu, bet arī politiskos nolūkos.

Mūsu kopīgs darbs pie Eiropas Savienības atbilstoša regulējuma ir virziens, kur ieguldīt savu enerģiju, zināšanas un pieredzi.

Treškārt, mums ir nepieciešama kvalitatīva žurnālistika un spēcīgi, daudzveidīgi lokālie mediji, lai Latvijas medijpratīgajam iedzīvotājam būtu pieejami dažādi kvalitatīvi un uzticami informācijas avoti. Esam veikuši svarīgas reformas sabiedrisko mediju nozarē, tagad ir nepieciešams izstrādāt valsts atbalsta politiku kvalitatīvajiem komercmedijiem.

Turklāt vēlos uzsvērt, ka kvalitatīvas mediju ekosistēmas neatņemama sastāvdaļa ir mediju kritika. Latvijā tās ļoti pietrūkst. Savukārt starptautiski jāturpina sarunas, lai novērstu nevienlīdzīgu peļņas sadali reklāmas jomā starp globālajām platformām un satura ražotājiem – lokālajiem medijiem.

Godātie dalībnieki!

Jūsu vidū ir daudz esošo un bijušo žurnālistu. Jūsu godprātīgs un kvalitatīvs darbs ir neatsverams mūsdienu sabiedrībā un demokrātijas dzīvotspējā.

Paldies jums par ieguldīto darbu un novēlu raženas diskusijas par tālāko rīcību medijpratības jomā!

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU