Lielākajai daļai līdzšinējās Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes locekļu izbeidzoties Valsts kultūrkapitāla fonda likumā noteiktajam 2 gadu pilnvaru termiņam, Ministru kabinets 28. septembrī apstiprināja jaunu VKKF padomes sastāvu.
VKKF padome ir augstākā fonda pārvaldes institūcija. VKKF likums nosaka, ka fonda padomes sastāvā ir kultūras ministrs, Finanšu ministrijas pārstāvis, Nacionālās kultūras padomes pārstāvis, Radošo savienību padomes pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un katras VKKF nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs.
VKKF padomē turpmāk strādās Mūzikas un dejas mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bergs, Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Māris Čačka, Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Zane Kreicberga, Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ginta Lancere, Nacionālās kultūras padomes locekle Baiba Moļņika, Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Agrita Ozola, Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Evelīna Ozola, Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Jānis Putniņš, Latvijas Radošo savienību padomes pārstāve Daiga Šiliņa un Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Izglītības, zinātnes, kultūras un sporta finansēšanas nodaļas vadītāja Līga Šulca.
VKKF ir publisks nodibinājums, kas darbību uzsāka 1998. gadā; fonds darbojas saskaņā ar tā likumu un nolikumu. VKKF mērķis ir nodrošināt tādu mākslas un kultūras vidi Latvijā, kas balsta un bagātina katra indivīda un sabiedrības identitāti un attīstību, kas ikvienam palīdz kritiski izprast un analizēt pasauli, būt elastīgam un atvērtam pārmaiņām. Fonds savus mērķus īsteno ar mērķprogrammu un regulāro projektu konkursu starpniecību.
