Pirmajā paneļdiskusijā tika pārrunāti jautājumi par lībiešu, suitu, sēļu un latgaliešu skatījumu par kultūrvēsturiskās (lokālās) identitātes vietu valsts attīstībā un pārvaldē. Kā atzīst diskusijas moderators Agris Bitāns (Pasaules latgaliešu 4.saieta rezolūcijas rīcības komitejas vadītājs, SaRIK): “Runātāji vienojās, ka kultūrvēsturiskajai (lokālajai) identitātes ir nozīmīga loma valsts attīstībā un pārvaldē. Izņemot dažus gadījumus, jaunā administratīvi teritoriālā reforma diemžēl nav ņēmusi vērā kultūrvēsturisko (lokālo) identitāti. Arī citos valsts pārvaldes jautājumos šis jautājums netiek respektēts. Lai arī Latviešu vēsturisko zemju likums bija jāpieņem pirms ATR (tas ir sava veida reakcija uz nekvalitatīvo ATR), ar šo likumu saistās daudzas cerības kultūrvēsturiskās (lokālās) identitātes jomā.
Savukārt otrajā diskusijā, ko vadīja Dainis Mjartāns (Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta”), vērtējot latgaliešu identitāti veidojošos vēsturiskos apstākļus un arī mūsdienu tendences, tika izvērtēti biežāk izskanējuši pozitīvi un arī negatīvi stereotipi, mīti un aizspriedumi par latgalieti. Pirmās daļas noslēgumā ar interaktīvās aptaujas palīdzību tika sniegts vērtējums 16 latgalisko identitāti veidojošajām pazīmēm. Kā jau vairākās aptaujās līdz šim, tā arī šoreiz par galveno latgalisko identitāti veidojošo pazīmi respondenti norādīja latgaliešu valodu.
Trešās diskusijas mērķis (moderatore Ilga Šuplinska (SaRIK, Saeima) bija iezīmēt turpmāko rīcību, lai latgaliešu valodas apguvei izglītībā tiktu nodrošināts regulārs metodisks un finansiāls atbalsts. Pētnieki Nicole Nau (A. Mickeviča universitāte, Polija), Valts Ernštreits (LU Lībiešu institūts), Sanita Martena (RTA), TM pārstāvji Armands Kociņš, Aldis Bukšs un Veronika Dundure (LVKSA) uzsvēra, ka daudzi formālie šķēršļi ir pārvarēti. Ir izveidoti standarti, paraugprogrammas, top mācību līdzekļi, ir iespēja RTA filoloģijas programmā, kā arī “Vosoruošonys” kursos skolotājiem iegūt nepieciešamās zināšanas, šogad 17 skolās kā pilotprojekts uzsākta latgaliešu valodas apmācība. Pietrūkst sistēmiskuma un daudzveidības kā izstrādātajos materiālos, tā der paplašināt iesaistīto ekspertu loku.
Diskusiju par augstākās izglītības telpas izaicinājumiem vadīja Gatis Krūmiņš (ViA). G.Krūmiņa teiktais norāda uz šādu pasākumu jēgu un nepieciešamību: “Tas, kādā valstī mēs dzīvosim pēc 20 gadiem, ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, kāda šobrīd ir un veidojas mūsu jaunā paaudze. Pētījumu rezultāti apliecina, ka jauniešiem Latvijā ir ļoti spēcīga lokālā identitāte un vietas piederības sajūta. Lai arī mūsu jaunieši domā ļoti globāli un viņus satrauc gan klimata pārmaiņas, gan ekoloģiskā situācija pasaulē un Brazīlijas mūžamežu izciršana, viņi ļoti augsti vērtē to lokālo dažādību, kāda ir Latvijā. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir latgaliešu valoda. Citviet Latvijā jaunieši saka - viņi arī ir latvieši, bet viņiem ir vēl kas vairāk - sava unikāla valoda. Mūsu kopējais uzdevums ir šo unikalitāti sargāt un kopt, lai Latgalē nepazaudējam ko tādu, kas jau ir izzudis cituviet Latvijā, piemēram, Lībiešu krastā.”
Tāpēc svarīgi, ka pārvērtības augstākās izglītības telpā ļauj vēl daudzveidīgāk nostiprināt latgalistiku, līdzās reģionam vitāli nepieciešamajiem studiju un pētniecības virzieniem IT un STEM jomās.
Semināra rezultāti un idejas tiks apkopotas un iesniegtas atbildīgajām ministrijām, drīzumā tiks modernizēta Latgaliešu kultūras biedrības mājaslapa, paredzot, ka tajā būs “Ideju banka”, kur katrs varēs iesniegt savu ideju lokālās identitātes saglabāšanai, stiprinot valstiskumu un sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Tuvākajā laikā sekos informācija par nākamajiem semināriem, iesaistot jauniešus, vietējos uzņēmējus, tūrisma un kultūras sfēras pārstāvjus spēcīgas pilsoniskās sabiedrības, proti, valsts veidošanai.
Semināru organizē Latgaliešu kultūras biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, tādējādi gatavojoties Latgolys kongresam, kas 2022. gada 27. un 28.aprīlī notiks Rēzeknē. Semināru finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
