Pēc svinīgās lentes griešanas klātesošie devās atklāšanas velobraucienu no pārbūvētā rotācijas apļa līdz Ābeles ciemam pa jauno gājēju un velosipēdistu ceļu, kas ir projektēts un izbūvēts pārbūves projekta ietvaros, bet tā būvniecību finansēja Kuldīgas novada pašvaldība.
“Kuldīgas un tās apkārtnes iedzīvotājiem šovasar nākas rēķināties ar pamatīgiem satiksmes ierobežojumiem, jo ceļa būvdarbi notiek uz vairākiem reģionālajiem autoceļiem ap Kuldīgu. Bet pēc būvdarbu pabeigšanas visi ceļu lietotāji varēs novērtēt šos ieguldījumus. Posms no Kuldīgas līdz pagriezienam uz Pelčiem ir pilnībā pārbūvēts, un, pateicoties pašvaldības līdzfinansējumam, te ir izbūvēta arī gājēju un velosipēdistu infrastruktūra,” atklāšanas pasākumā norādīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
“Gājēju un velosipēdistu ceļš praktiski visā tā garumā atrodas pilsētas robežās. Šāds sadarbības modelis, kad LVC izstrādā projektu, bet pašvaldība līdzfinansē gājēju un velosipēdistu infrastruktūras izbūvi, kuru pēc tam arī uztur, ir labs un perspektīvākais veids kā risināt gājēju un velosipēdistu mobilitāti apdzīvotajās vietās un to tuvumā. Daudzās pašvaldībās tādā veidā varētu uzlabot satiksmes drošību, par kuru vienlīdz atbildīgi ir gan LVC, gan pašvaldības,” norādīja Lazdovskis.
Posma pārbūve sākās 2020. gada septembrī un šogad turpinājās pēc tehnoloģiskā pārtraukuma. Darbus veica SIA VIA par līgumcenu 3 114 186 eiro (ar PVN), tai 320 000 eiro gājēju un velosipēdistu ceļa izmaksas, kuras sedza pašvaldība. Autoceļa pārbūve finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt gājēju un velosipēdistu ceļa izbūvi finansēja Kuldīgas pašvaldība.
“Man ir ļoti liels gandarījums par rezultātu. Šis ir izcils piemērs pašvaldības sadarbībai ar LVC. Paldies LVC par izstrādāto tehnisko projektu. Tomēr jāmin, ka lēmums par velo un gājēju ceļa būvniecību pašvaldībai ir bijis viens no grūtākajiem, jo bija jāpieņem laikā, kad pašvaldībām bija ierobežota iespēja aizņemties līdzekļus, tāpēc tie bija jāatrod budžetā. Tomēr lēmums tika pieņemts un šoreiz, pateicoties Covid, beigu beigās bija iespēja aizņemties nepieciešamos līdzekļus. Pašvaldībai ir svarīgs gan autoceļš, gan arī velo ceļš. Tas dod iespēju cilvēkiem komfortabli pārvietoties gan uz darbu, gan atpakaļ uz mājām un citur. ATR ietvaros Kuldīgas novads ir paplašinājies un šis ceļš savieno ar Skrundu, kura tagad arī ir Kuldīgas novadā,” sacīja Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Būvdarbu posmā veikta pilnā segas pārbūve, izbūvējot salturīgo kārtu, nesaistītu minerālmateriālu pamatu un divās kārtās ieklājot asfaltbetona segumu. Sakārtota ūdens atvade, izrokot grāvjus abpus ceļam ar preterozijas risinājumiem virāžu zonās, izbūvētas caurtekas 453 m kopgarumā. Atjaunots Graudu un Ganību ielas satiksmes mezgls – rotācijas aplis, kur izbūvēta arī jauna apgaismes līnija, pārbūvēti sadzīves kanalizācija un ūdensvada posmi. Atjaunotas desmit pieturvietu platformas, pieturvietā Kaltiķi uzstādīts pieturvietas paviljons.
“Kārtējo reizi prieks piedalīties veiksmīgi realizēta objekta atklāšanā. Objekts ir realizēts gada laikā un ir fundamentāli pārbūvēts atbilstošā kvalitātē. Novērtējam iesaistīto pušu sadarbību un sakām lielu paldies. Lai ceļš labi kalpo un lai visi ceļa un arī veloceļa lietotāji ir apmierināti ar kvalitāti,” norādīja SIA VIA valdes priekšsēdētājs Gints Gruntiņš.
Satiksmes intensitāte Kuldīga–Skrunda–Embūte posmā pie Kuldīgas starp rotācijas apļiem 2019. gadā bija 4466 automašīnas diennaktī, 2020. gadā – 3000 automašīnu diennaktī, kravas transporta īpatsvars abos gados bijis 4 %.
“Liels prieks, ka projekts ir realizēts un kā projektētājam ir saviļņojoši redzēt visu procesu sākot no līniju zīmēšanas uz papīra līdz lentes griezšanai uz pabeigta ceļa. Priecē arī tas, ka pašvaldībai būs jauna infrastruktūra,” pasākumā teica SIA Projekts 3 pārstāvis, projektētājs Uldis Pūcītis.
Patlaban turpinās būvdarbi vēl vienā autoceļa P116 posmā no pagrieziena uz Pelčiem līdz pat Skrundai (6,84.–35,13. km). Gandrīz 30 km garumā veiks ceļa iesēdumu remontu, šķērsprofila izlīdzināšanu un ieklās jaunu asfalta dilumkārtu, kā arī atjaunos 11 pieturvietu platformas un tās aprīkos ar jauniem soliņiem un atkritumu urnām.
Šogad būvdarbi notika un turpinās vēl vairākos posmos Kuldīgas apkārtnē. Augstā pabeigta seguma atjaunošana uz reģionālā autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120) septiņu kilometru posmā no Kuldīgas Talsu virzienā.
Uz Kuldīgas apvedceļa (P118) viena kilometra posmā, kā arī nepilna kilometra posmā pie tilta pār Ventu uz reģionālā autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) patlaban notiek ceļa segas pārbūve. Savukārt virzienā uz Saldu uz reģionālā autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) atjauno asfaltbetona segumu posmā no 59,38. Līdz 70,28. Km. Segumu atjauno arī uz Kuldīgas apvedceļa.
