DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Atbalsta algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu arī otrajā pusgadā

Trešdien, 21.jūlijā, Sociālo jautājumu komitejas deputāti sēdē atbalstīja finansējuma piešķiršanu algoto pagaidu sabiedrisko darbu nodrošināšanai šā gada otrajā pusē.

Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālā filiāle sadarbībā ar Rīgas pašvaldību kopš 2015.gada īsteno aktīvo nodarbinātības pasākumu „Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”, kas tiek finansēts no valsts speciālā budžeta finanšu līdzekļiem.

Tā mērķis ir bezdarbnieku darba iemaņu iegūšana un uzturēšana pašvaldības izveidotās pagaidu darba vietās, veicot algotus pagaidu sabiedriskos darbus, kas rada sociālu labumu sabiedrībai.

Pagaidu darbu veikšanai nav nepieciešama iepriekš iegūta speciāla kvalifikācija, tādejādi pasākumā var iesaistīties cilvēki bez profesijas un specialitātes, un pārsvarā tie ir teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbi. Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu bezdarbnieks ik mēnesi saņem atlīdzību 250 eiro apmērā, strādā sešas stundas dienā, secīgi vai ar pārtraukumiem un ne ilgāk kā sešus mēnešus 12 mēnešu periodā.

Pašvaldībā 2021.gada 1.pusgadā sākotnēji tika izveidotas 140 pagaidu darbu vietas, iesaistoties sešām pašvaldības struktūrvienībām: Rīgas domes Labklājības departamentā (8 pagaidu darba vietas), Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā (18 pagaidu darba vietas), Rīgas domes Satiksmes departamentā (20 pagaidu darba vietas), Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā (38 pagaidu darba vietas), Rīgas Austrumu izpilddirekcijā (32 pagaidu darba vietas) un Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijā (24 pagaidu darba vietas).

Deputāti atbalstīja iespēju 2021. gada otrajā pusgadā izveidot 126 pagaidu darba vietas tiem rīdziniekiem, kuriem ir grūtības konkurēt darba tirgū.

“Lai arī atbalsts nav liels, nereti tas ir būtisks gadījumos, kad cilvēkiem jāsper pirmais solis pārmaiņu virzienā, atgriežoties darba tirgū. Pat ja veicamajiem darbiem nav nepieciešamas specifiskas zināšanas vai prasmes, darbinieks atgriežas pie rutīnas ikdienā, socializācijas, atgūst iemaņas plānot laiku un uzņemties atbildību,” sacīja komitejas priekšsēdētājs V.Kleinbergs.

Tāpat sēdē nolemts, ka turpmāk Labklājības departaments ir atbildīgā institūcija Rīgas pašvaldībā par sadarbību Eiropas Sociālajā tīklā un Pasaules veselības organizācijas (PVO) Eiropas veselīgo pilsētu tīklā, jo tieši Labklājības departamenta speciālisti regulāri piedalās darba grupās, semināros, sniedz ekspertu viedokļus, dalās labās prakses piemēros kā sociālajā tā veselības nozarē.

Dalība PVO Eiropas veselīgo pilsētu tīklā apliecina, ka iedzīvotāju veselība un dzīves kvalitāte Rīgā ir viena no pašvaldības galvenajām prioritātēm.  Eiropas  Sociālais  tīkls (ESN)  apvieno  augstākā  līmeņa  ekspertus sociālo pakalpojumu un aprūpes jomā no 140 institūcijām un organizācijām no 35 valstīm.  ESN kalpo kā zināšanu un ideju platforma, kura ļauj iegūtās zināšanas un idejas izmantot esošo sociālo pakalpojumu pilnveidē, kā arī izstrādāt un sniegt  Rīgas iedzīvotājiem  jaunus,  inovatīvus  sociālos  pakalpojumus  un pilnveidot sociālo aprūpi, un arī informēt ESN par labo piemēru realizāciju sociālajā jomā pašvaldībā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU