Ārlietu ministri sanāksmē diskutēja par 24.–25. jūnija ārkārtas ES valstu un valdību vadītāju jeb Eiropadomes darba kārtību, kurā ir iekļauti pieci jautājumu bloki – ar Covid-19 pandēmijas saistīto pasākumu koordinācija, ekonomikas atjaunošana ES, migrācijas ārējā dimensija, kā arī ES attiecību jautājums ar Turciju un Krieviju.
E. Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu gaidāmās Eiropadomes secinājumu projektam, vienlaikus vēršot uzmanību par nepieciešamību aktualizēt jautājumu par situāciju Baltkrievijā. “Eiropadomei ir nepieciešams atkārtoti aicināt Baltkrievijas varasiestādes izbeigt spīdzināšanu, atbrīvot un reabilitēt visus politieslodzītos un citus patvaļīgi aizturētos, kā arī pārtraukt represijas pret pilsonisko sabiedrību un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem Baltkrievijā. Ir apsveicami, ka Eiropadomē seko ātra rīcība uz papildu personu un organizāciju sarakstu pieņemšanu, reaģējot uz lidsabiedrības Ryanair piespiedu nosēšanos un nepārtrauktu cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā. ES arī turpmāk ir jāiestājas par Baltkrievijas tautu, pieprasot demokrātiskas pārmaiņas, un mudinot Baltkrievijas varas iestādes atbildēt uz aicinājumiem pēc iespējas ātrāk rīkot brīvas un godīgas vēlēšanas. Tas ir vienīgais veids, kā izkļūt no pašreizējās krīzes,” sacīja E. Rinkēvičs. Tāpat tika apspriests ES digitālā Covid-19 sertifikāta ieviešanas pašreizējais stāvoklis, kā arī informācija par savietojamību ar trešo valstu sertifikātiem.
Diskusijā par ES ekonomikas atjaunošanu, ko skārusi Covid-19 pandēmija, Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka ir svarīgi turpināt NextGenerationEU ieviešanu un valsts atveseļošanas plānu pieņemšanu, lai veicinātu investīciju plūsmu un stiprinātu ekonomikas atveseļošanos visās ES dalībvalstīs. “Latvija atbalsta Padomes ieteikumus par eirozonas ekonomikas politiku un ieteikumu par valsts fiskālo politiku 2021. gadā. Kad ekonomiskā situācija stabilizēsies visā Eiropas Savienībā, mēs sagaidām atgriešanos pie Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, nodrošinot atbildīgus un ilgtspējīgus valsts izdevumus,” pauda E. Rinkēvičs.
Runājot par ES paplašināšanos, E. Rinkēvičs atzinīgi novērtēja starpvaldību konferenču rīkošanu ar Melnkalni un Serbiju, tādējādi apstiprinot, ka ES turpina virzīt paplašināšanās procesu. “Ceru, ka tas dos pareizo impulsu un iedrošinājumu Melnkalnei un Serbijai turpināt koncentrēt centienus galvenajām reformām, lai panāktu progresu pievienošanās sarunās. Ņemot vērā Albānijas un Ziemeļmaķedonijas sasniegto progresu reformu īstenošanā un, lai izpildītu savas saistības, mums jāturpina virzīties uz priekšu, pieņemot abu valstu sarunu ietvarus, un pēc iespējas ātrāk jārīko pirmās starpvaldību konferences,” akcentēja ārlietu ministrs. Tāpat E. Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu Portugāles prezidentūras Eiropas Padomē centieniem un tās priekšlikumiem sarunu risinājumam ar Ziemeļmaķedoniju.
