Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece: “Šodien apstiprinātās Izglītības attīstības pamatnostādnes ir svarīgākais dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā, nodrošinot kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītības piedāvājumu, stiprinot pedagogu un akadēmiskā personāla kompetences un izcilību, kā arī pilnveidojot izglītības pārvaldības un resursu izmantošanas efektivitāti. Šis dokuments ir kā kompass izglītības tālākai attīstībai, aptverot visus izglītības veidus un pakāpes - no pirmsskolas izglītības līdz pat pieaugušo izglītībai”. Kā uzsver ministre, pamatnostādņu veidotāji ir ieguldījuši lielu darbu, bet šis dokuments “iegūs dzīvību” tikai tad, ja katrs izglītības sistēmas dalībnieks, katra izglītības iestāde, ņemot to par pamatu, izstrādās savus – ar pamatnostādņu mērķiem un rīcības virzieniem saistītus – plānus, kā tos sasniegt.
Kā Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam lielais mērķis ir noteikta kvalitatīvas izglītības iespēju nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas ļaus veicināt ikviena cilvēka potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā, veidos spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā.
Lai risinātu noteiktos izaicinājumus un īstenotu vīziju par izglītību 2027. gadā, pamatnostādnēs noteikti četri izglītības attīstības mērķi:
- augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls;
- mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums;
- atbalsts ikviena izaugsmei;
- ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.
Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls izcelts kā atsevišķs mērķis, jo pedagogu darba efektivitātei un mācīšanās praksei uz izglītojamo mācību sasniegumiem ir vislielākā ietekme. Tāpēc pārmaiņu centrā ir pedagogi un akadēmiskais personāls, kuri spēj un vēlas īstenot jaunās iniciatīvas. Kā aktuāls pamatnostādnēs izvirzīts arī jautājums par konkurētspējīga pedagogu atalgojuma nodrošināšanu.
Turpmākie izglītībā sasniedzamie mērķi noteikti, respektējot globālās attīstības tendences, piemēram, digitālo transformāciju, demogrāfiskās pārmaiņas un izmaiņas nodarbinātības struktūrā. Tāpat ņemti vērā Latvijai īpaši aktuāli risināmie jautājumi – nepietiekamā pedagoga profesijas konkurētspēja, vājā pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze, nevienlīdzīgās izglītības iespējas starp pilsētu un lauku skolām, zema motivācija līdzdalībai pieaugušo izglītībā un citi aspekti.
Darbs pie pamatnostādnēm tika sākts jau 2018.gadā, kad IZM sadarbībā ar OECD sāka īstenot Latvijas Prasmju stratēģijas projektu. Šī projekta ietvaros organizētajās konsultācijās un darba grupās pamatnostādnes apspriestas un pilnveidotas sadarbībā ar plašu valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju, sociālo un sadarbības partneru un izglītības ekspertu loku. Notikušas arī augsta līmeņa paneļdiskusija ar pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
Pamatnostādnēm dots nosaukums “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”, uzsverot zināšanu izmantojamības un prasmju kā izglītības rezultāta nozīmīgumu, kā arī atsaucoties uz aktuālām reģionālām un globālām attīstības plānošanas iniciatīvām – OECD Nacionālo prasmju stratēģiju projektu un EK Eiropas Prasmju programmu 2025. gadam.
Ar šodien valdībā apstiprināto pamatnostādņu projektu "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"" var iepazīties Ministru Kabineta tīmekļvietnē.
