Salīdzinot ar 2020. gada 4. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 24,6 % jeb 4,2 tūkst. Privātajā sektorā tas pieauga par 43,2 % jeb 4,3 tūkst., savukārt sabiedriskajā tas palika nemainīgs – 7,4 tūkst.
No 2021. gada 1. ceturkšņa aizņemto darbvietu skaita aprēķiniem tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta informācija kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits šī gada 1. ceturksnī pieauga līdz 914,0 tūkstošiem jeb par 1,4 %, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni.
Brīvo darbvietu skaits un bezdarba līmenis
Bezdarba līmeņa datu avots: CSP Darbaspēka apsekojums
No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku, kā arī speciālistu pamatgrupās – 3,6 % un vienkāršu profesiju darbinieku pamatgrupā – 3,4 %.
2021. gada 1. ceturksnī visvairāk palielinājās pieprasījums pēc vienkāršo profesiju darbiniekiem, kalpotājiem (biroja darbiniekiem), un iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem. Savukārt pieprasījums samazinājās pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, vecākajiem speciālistiem, kā arī kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.
Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām
Pamatgrupu klasifikācijas avots: Profesiju klasifikators
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 5,8 %, valsts pārvaldē – 5,2 %, būvniecības nozarē – 4,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 3,3 %, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,8 %.
Brīvo un aizņemto darbvietu skaits pa saimnieciskās darbības veidiem 2021. gada 1. ceturksnī
|
Brīvās darbvietas, tūkst. |
Aizņemtās darbvietas, tūkst. |
Brīvo darbvietu īpatsvars, % |
|
|
Pavisam |
21,5 |
914,0 |
2,3 |
|
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) |
0,2 |
21,7 |
0,7 |
|
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B) |
0,2 |
2,8 |
5,8 |
|
Apstrādes rūpniecība (C) |
4,0 |
115,8 |
3,3 |
|
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) |
0,2 |
11,8 |
1,5 |
|
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E) |
0,2 |
7,7 |
2,4 |
|
Būvniecība (F) |
2,8 |
63,8 |
4,2 |
|
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G) |
2,2 |
142,2 |
1,5 |
|
Transports un uzglabāšana (H) |
1,9 |
70,5 |
2,6 |
|
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) |
0,3 |
26,3 |
0,9 |
|
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) |
1,0 |
41,8 |
2,3 |
|
Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) |
0,3 |
16,4 |
1,8 |
|
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) |
0,6 |
30,1 |
2,0 |
|
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) |
0,4 |
44,3 |
0,8 |
|
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) |
0,7 |
39,3 |
1,8 |
|
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) |
3,5 |
64,0 |
5,2 |
|
Izglītība (P) |
0,9 |
101,7 |
0,9 |
|
Veselība un sociālā aprūpe (Q) |
2,1 |
75,1 |
2,8 |
|
Māksla, izklaide un atpūta (R) |
0,2 |
24,0 |
0,8 |
|
Citi pakalpojumi (S) |
0,0 |
14,6 |
0,1 |
Reģionos šī gada 1. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 2,6 % jeb 13,2 tūkst., savukārt zemākais – Zemgalē un Latgalē – katrā 1,8 % jeb 1,3 tūkst.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2021. gada 1. ceturkšņa beigās bija Latvijā – 2,3 %, Lietuvā – 1,6 %, bet Igaunijā tas bija viszemākais – 1,5 %.
Šogad 1. ceturkšņa beigās, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturkšņa beigām, brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Lietuvā – par 39,8 %, Latvijā – par 14,0 %, savukārt Igaunijā – par 9,6 %.
Metodoloģiskie skaidrojumi par brīvo un aizņemto darbvietu skaitu atrodami CSP tīmekļa vietnē sadaļā “Aizņemtās un brīvās darbvietas”.
