Sanita Osipova un Aldis Laviņš atgādināja, ka Latvijas Republikas Satversmes ievadā iekodēts konstitucionāls pienākums pieminēt svešo varu upurus un nosodīt totalitāros režīmus un to noziegumus. Komunistiskā genocīda upuru piemiņa vienmēr būs daļa no nācijas sociālās atmiņas, kas caur smagiem zaudējumiem gaišā piemiņā atstās mūsu līdzcilvēku apbrīnojamo spēku un gara gaismu.
Komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju 80. gadadienā svarīgi apzināties, ka komunistiskā genocīda radītās sekas nebūs iespējams novērst pilnībā, jo katra paaudze atkal no jauna izdzīvo nācijas vistumšāko pieredzi. Tomēr dzīva un patiesa komunistiskā genocīda upuru piemiņa ir veids, kā ikviens Latvijas iedzīvotājs var gūt drosmi un iedvesmu iestāties par Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām vērtībām ikkatrā dzīves brīdī.
