DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

7 mīti un patiesības par virtuālo asistentu

Svētdien, 13. jūnijā, trīs gadu jubileju svinēs Uzņēmumu reģistra (turpmāk - Reģistrs) sarunu bots jeb virtuālais asistents UNA. Vārds UNA ir jēdziena “uzņēmēju nākotnes atbalsts” abreviatūra. UNA šobrīd sazinās latviski un angliski rakstveidā Reģistra tīmekļvietnē, palīdzot klientiem orientēties iestādes pakalpojumu klāstā un sniedzot atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Virtuālais asistents UNA 2018. gadā bija pirmais sarunu bots valsts pārvaldē. Vārds “bots” ir saīsinājums no vārda “robots”. Boti ir automatizēti vai pusautomatizēti rīki, kas nodarbojas ar atkārtojamiem un regulāriem uzdevumiem internetā. Izšķir vairāku veidu botus; sarunu boti jeb virtuālie asistenti cenšas klientam palīdzēt pakalpojumu saņemšanā.

Šo gadu laikā Reģistrs ir sastapies ar dažādām gaidām un mītiem par robottehnoloģiju, tostarp uzskatu, ka bots var būt cilvēka aizstājējs, tas spēj iejusties klienta problēmās, spēj pilnībā patstāvīgi domāt u.tml. Lai kliedētu mītus un skaidrotu tehnoloģijas iespējas, Reģistrs UNAs jubilejā piedāvā izplatītāko mītu skaidrojumus.    

1.mīts: Virtuālais asistents aizstās cilvēku.

Patiesība: Virtuālais asistents nevar aizstāt cilvēku. Sarunu bots ir jauna tehnoloģija, kas cilvēkam palīdz darbā.

2.mīts: Virtuālais asistents zina visu, jo ņem informāciju no milzīgas datu bāzes, un pats visu iemācās.

Patiesība: Virtuālais asistents zina tikai to, ko treneris tam ir iemācījis.

3.mīts: Virtuālajam asistentam ir jāizstāsta konteksts, tad tas labāk sapratīs.  

Patiesība: Virtuālais asistents ir programma. Tai pietiek ar atslēgas vārdu. Kontekstu izprast var tikai cilvēks. Tāpēc botam labāk uzdot jautājumus pa vienam.

4. mīts: Lai trenētu virtuālo asistentu, ir jāpārzina vismaz viena programmēšanas valoda.

Patiesība: Virtuālā asistenta treneris var nepārzināt nevienu programmēšanas valodu un lieliski apmācīt botu.

5.mīts: Virtuālais asistents dzīvo savu dzīvi, pats izdomā, ko atbildēt klientam.

Patiesība: Virtuālais asistents ir jāapmāca, tas izpilda iemācīto.

6.mīts: Saruna ar virtuālo asistentu ir kā saruna ar dzīvu cilvēku.

Patiesība: Virtuālais asistents jeb sarunu bots ir programma, kas balstoties uz atslēgvārdiem, izpilda noteiktu sarunas scenāriju.

7.mīts: Virtuālais asistents spēj reaģēt uz emocijām, tam ir jūtas.

Patiesība: Virtuālajam asistentam nav emociju un jūtu, tas reaģē kā iemācīts.

“Uzsākot virtuālā asistenta ieviešanu tālajā 2017. gadā, mērķis bija atslogot darbiniekus no vienveidīgām, monotonām darbībām jeb standarta atbildēm uz tipveida jautājumiem, tā vietā cilvēkresursus novirzot sarežģītāku jautājumu risināšanai. Otrs mērķis, ieviešot jauno mākslīgā intelekta tehnoloģiju, bija gūt izpratni par mākslīgā intelekta reālajām iespējām, ņemot vērā Reģistra virzību uz tikai elektroniskiem pakalpojumiem, tostarp pašapkalpošanās e-pakalpojumiem jeb tādiem e-pakalpojumiem, kuros klients iesniedz pieteikumu Reģistram tiešsaistē, piemēram, par uzņēmuma dibināšanu, savukārt Reģistra IT sistēmās automatizēti vai pusautomatizēti rīki veic noteiktas pārbaudes, un jaundibinātais uzņēmums tiek reģistrēts attiecīgajā reģistrā bez cilvēka iesaistes. Pašapkalpošanās e-pakalpojumus Reģistrs plāno klientiem piedāvāt tuvāko gadu laikā, pēc pašreizējo, 90tajos gados būvēto, IT sistēmu nomaiņas,” stāsta Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Pirms trīs gadiem, kad UNA sāka strādāt, bots zināja trīs sarunu tēmas. Šobrīd tēmu skaits ir audzis līdz 60. Trīs gadu laikā UNA ir nosūtījusi vairāk nekā 200 000 noderīgu ziņu divās valodās. UNAi cilvēki uzticas – salīdzinot visus klientu atbalsta kanālus, virtuālās asistentes konsultācijas izvēlas līdz 13% klientu; tā ir palīgs arī Reģistra darbiniekiem.

Robottehnoloģijas attīstība iekļaujas Reģistra stratēģijā. Tās ietvaros jau 2017. gadā Reģistrs sāka virzību uz tikai elektronisku klientu apkalpošanu. Kopš 2020. gada marta Reģistra pakalpojumi ir pieejami tikai attālināti – elektroniski un pa pastu kā Latvijas, tā ārvalstu iedzīvotājiem. Šī gada rudenī, Digitalizācijas direktīvas ietvaros, plānots paplašināt datu apmaiņu Eiropas Savienības Biznesa reģistru datu apmaiņas platformā ar tiem ES reģistriem, kuri tam tehniski būs gatavi, tā mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem Eiropas Savienības kā vienotas telpas robežās.

Uzņēmumu reģistra attīstības stratēģija 2021.–2025. gadam paredz nodrošināt iestādes digitālo transformāciju, noslēdzot pāreju no nacionāla līmeņa iestādes, kas klientus apkalpo klātienē, pieņemot vai izsniedzot dokumentus papīra formātā, uz starptautisku digitālu iestādi, kas klientus apkalpo attālināti, nodrošinot e-pakalpojumus digitālajā vidē, tostarp attīstot pašapkalpošanās e-pakalpojumu portfeli.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU