Deju lieluzveduma saturs plānots sešās daļās. Piecas no tām veltītas kādam Latvijas kultūrvēsturiskajam novadam - Kurzemei, Vidzemei, Zemgalei, Sēlijai, Latgalei un viena – galvaspilsētai Rīgai. Konkrētās vietas raksturojumam paredzēta attiecīgā apvidus folkloras horeogrāfiskajā un muzikālajā materiālā balstīta, vai deju uzveduma vadmotīvu atspoguļojoša deja. To dejos novadu pārstāvošie jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi - B, C, D, E grupas, tāpēc svētku rīkotājiem ir svarīgs katra deju kolektīva dalībnieka viedoklis, elektroniskajā aptaujā (saite: https://www.dziesmusvetkubiedriba.lv/) sniedzot priekšlikumu pārstāvētā kultūrvēsturiskā novada kontekstā. Diasporas deju kolektīviem ir aicinājums piedalīties Rīgas repertuāra ieteikšanā.
Deju lieluzveduma koprepertuārs veidots un deju piemērotība lieluzveduma idejai un deju kolektīvu vecuma un kvalitātes grupu specifikai noteikta, izvērtējot latviešu skatuviskās dejas Zelta fonda katalogā iekļautās dejas, Latvijas Nacionālā kultūras centra publicētās dejas un Jaunrades deju konkursos prezentētās dejas. Tās izpildīs apvienotie Latvijas deju kolektīvi atbilstošās kvalitātes un vecuma grupas ietvaros. Šobrīd koprepertuāra projektā iekļautas 15 autoru radītās dejas, savukārt sešas novadu dejas, kā jau iepriekš minēts, tiks noskaidrotas elektroniskās aptaujas rezultātā.
Latviešu skatuviskajā dejā iesaistīto personu aptauju veic Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Dziesmu svētku biedrību.
Deju lieluzveduma radošā komanda – mākslinieciskie vadītāji Jānis Purviņš un Jānis Ērglis, koncepcijas autori un režisori Madara Gruntmane un Kaspars Bērziņš, režisors–inscenētājs Kārlis Krūmiņš, scenogrāfs Didzis Jaunzems, muzikālais vadītājs Rihards Zaļupe un video māksliniece Katrīna Neiburga, izvēlēta konkursa kārtībā.
