Priekšstats par Eiropas Savienību un uzticēšanās tai ir uzlabojušies un sasnieguši augstāko līmeni vairāk nekā desmit gadu laikā.
Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka veselība un ekonomiskā situācija ir divi galvenie problēmjautājumi gan Eiropas Savienības, gan atsevišķu valstu līmenī.
Aptauja liecina arī par to, ka ir pieaugušas bažas par pašreizējo situāciju valstu ekonomikā – 69 % eiropiešu uzskata, ka situācija pašlaik ir “slikta”, savukārt 61 % eiropiešu raizējas, ka viņu valsts ekonomika no pandēmijas sekām atgūsies “2023. gadā vai vēlāk”.
1. Priekšstats par Eiropas Savienību un uzticēšanās tai
Gandrīz puse eiropiešu uzticas Eiropas Savienībai (49 %), kas ir pieaugums par 6 punktiem kopš 2020. gada vasarā veiktās Eirobarometra standartaptaujas. Tas ir augstākais līmenis, kas konstatēts kopš 2008. gada pavasara. Uzticēšanās valstu valdībām (36 %) un valstu parlamentiem (35 %) ir samazinājusies, tomēr abi rādītāji joprojām ir labāki nekā 2019. gada rudenī.
20 dalībvalstīs lielākā daļa respondentu apgalvo, ka viņi uzticas Eiropas Savienībai – augstākais uzticēšanās līmenis tika konstatēts Portugālē (78 %) un Īrijā (74 %).
Pozitīvais priekšstats par Eiropas Savienību (46 %) ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada rudens, kas ir pieaugums par 6 procentpunktiem kopš 2020. gada vasaras. Mazāk cilvēku ir neitrāls priekšstats par Eiropas Savienību (38 %, -2), savukārt 15 % (-4) respondentu ir negatīvs priekšstats par ES.
25 ES dalībvalstīs lielākajai daļai respondentu ir pozitīvs priekšstats par Eiropas Savienību (kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 13 dalībvalstīm 2020. gada vasarā); augstākais rādītājs tika konstatēts Portugālē (76 %) un Īrijā (75 %).
2. Galvenās bažas ES un valstu līmenī
Gandrīz četri no katriem desmit ES iedzīvotājiem uzskata, ka veselība ir vissvarīgākā problēma, ar kuru Eiropas Savienība pašlaik saskaras – tagad šo problēmu min 38 % respondentu, kas ir būtisks pieaugums par 16 procentpunktiem kopš 2020. gada vasaras. Šī problēma ir ieņēmusi pirmo vietu, apsteidzot jautājumu par ekonomisko situāciju (35 %, bez izmaiņām), savukārt dalībvalstu publisko finanšu stāvoklis ir noslīdējis uz trešo vietu (21 %, -2). Vide un klimata pārmaiņas tagad ir ceturtajā vietā (20 %, bez izmaiņām), savukārt jautājums par imigrāciju pirmo reizi kopš 2014. gada rudens ir izkritis no problēmjautājumu pirmā trijnieka (18 %, samazinājums par 5 punktiem). Jautājums par bezdarbu ir sestajā vietā – to min 15 % respondentu (-2 procentpunkti).
Attiecībā uz galvenajiem problēmjautājumiem valstu līmenī – arī šajā gadījumā veselība tiek uzskatīta par vissvarīgāko jautājumu (44 %), kas nozīmē pieaugumu par 13 procentpunktiem kopš 2020. gada vasaras. Ekonomiskā situācija ir otrajā vietā, ko min trešdaļa eiropiešu (33 %, bez izmaiņām), savukārt viena ceturtdaļa respondentu min bezdarbu (25 %).
3. Ekonomiskā situācija un eiro
Uztvere par valstu ekonomiku ir turpinājusi pasliktināties – tagad tikai 29 % ES iedzīvotāju uzskata, ka situācija ir “laba” (-5 procentpunkti kopš 2020. gada vasaras, -18 kopš 2019. gada rudens), kas ir zemākais šā rādītāja līmenis kopš 2013. gada pavasara. To eiropiešu īpatsvars, kuri uzskata, ka šī situācija ir “slikta”, ir attiecīgi palielinājies (69 %, +5).
Pozitīvā uztvere par pašreizējo valsts ekonomikas situāciju ievērojami atšķiras dažādās ES dalībvalstīs – no 86 % Luksemburgā līdz 7 % Itālijā.
Atbalsts eiro joprojām ir ļoti liels, proti, 79 % (+4) no iedzīvotājiem eirozonas dalībvalstīs atbalsta eiro, kas ir augstākais rādītājs kopš 2004. gada; šis rādītājs svārstās no 95 % Portugālē līdz 70 % Francijā un Austrijā. Kopumā Eiropas Savienībā septiņi no katriem desmit eiropiešiem atbalsta eiro (70 %, +3) – tas ir augstākais jebkad konstatētais atbalsta līmenis.
4. Koronavīrusa pandēmija
43 % no eiropiešiem ir apmierināti ar pasākumiem, kurus valstu valdības līdz šim veikušas, lai cīnītos pret pandēmiju (-19 procentpunkti kopš pagājušā gada vasaras), savukārt 56 % ir neapmierināti (+19).
Tāds pats īpatsvars eiropiešu ir apmierināti ar ES veiktajiem pasākumiem (43 %, -2), savukārt 49 % ir neapmierināti (+5). Tomēr 59 % eiropiešu ir tic, ka Eiropas Savienība pieņems pareizos lēmumus, lai nākotnē reaģētu uz pandēmiju.
Vairāk nekā seši no katriem desmit eiropiešiem (61%) uzskata, ka viņu valsts ekonomika no koronavīrusa pandēmijas sekām atgūsies 2023. gadā vai vēlāk. Mazāk nekā ceturtdaļa (23 %) domā, ka atveseļošana būs iespējama 2022. gadā, un tikai 5 % uzskata, ka tā notiks šogad – 2021. gadā. Gandrīz katrs desmitais eiropietis (8 %) raizējas, ka viņa valsts ekonomika nekad neatgūsies no pandēmijas sekām.
Lielākā daļa eiropiešu (55 %) uzskata, ka 750 miljardu eiro lielais atveseļošanas plāns NextGenerationEU ir efektīvs instruments reaģēšanai uz koronavīrusa pandēmijas ekonomiskajām sekām. Gandrīz četri no katriem desmit eiropiešiem (38 %) uzskata, ka šis instruments nav efektīvs.
Kopš 2020. gada vasaras ir pasliktinājusies eiropiešu personīgā pieredze saistībā ar pandēmijas apkarošanas pasākumiem, piemēram, pārvietošanās ierobežojumiem – tagad lielākā daļa ES iedzīvotāju uzskata, ka viņiem bija grūti izturēt šos pasākumus (40 %, +8 procentpunkti kopš 2020. gada vasaras), savukārt mazāk nekā katrs trešais pauž, ka bija “viegli izturēt” (29 %, -9). To respondentu īpatsvars, kuri pauž, ka bija “gan viegli, gan grūti izturēt”, ir palicis gandrīz nemainīgs, proti, 31 % (+1).
5. Vakcinācija pret Covid-19
45 % no eiropiešiem atbildēja, ka viņi vēlas vakcinēties pēc iespējas drīzāk vai jau ir vakcinēti (aptaujas veikšanas brīdī), un 20 % pauda, ka viņi vēlētos to darīt 2021. gadā. 21 % dotu priekšroku vakcinēšanai vēlākā laikposmā. Tikai 12 % eiropiešu pauž, ka viņi vispār nevēlas vakcinēties, savukārt 2 % norāda, ka viņi “nezina”.
21 valstī lielākā daļa respondentu vēlētos vakcinēties pēc iespējas drīzāk vai jau ir vakcinēti; šis rādītājs ir visaugstākais Īrijā (74 %), Dānijā (73 %) un Zviedrijā (71 %). No otras puses – mazāk nekā katrs piektais respondents Bulgārijā (19 %) un Kiprā (16 %) plāno vakcinēties pēc iespējas drīzāk.
