DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Jauns partnerības nolīgums starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm (OACPS)

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Jaunais partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību (ES) un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm (OACPS, agrāk pazīstama kā ĀKK valstu grupa), kuru šodien parafēja galvenie sarunu vedēji, proti, starptautisko partnerību komisāre Juta Urpilainena un Togo ārlietu ministrs Robērs Dusē (Robert Dussey), iezīmē oficiālu to sarunu noslēgšanu, kuras tika risinātas par nolīgumu, kas sekos Kotonū nolīgumam, nosakot politiskās, ekonomiskās un nozaru sadarbības satvaru nākamajiem divdesmit gadiem.

Starptautisko partnerību komisāre un ES galvenā sarunu vedēja Juta Urpilainena norādīja: “Šī jaunā un visaptverošā partnerība ar lielāko partnervalstu skaitu ir nozīmīgākais politiskais sasniegums un iezīmē pavērsiena punktu. Atbilstoši jaunajai starptautiskajai situācijai un izaicinājumiem sagaidāms, ka nolīgums ieviesīs būtiskas pārmaiņas, stiprinot ES divpusējās attiecības ar katru atsevišķo OACP valsti un to attiecīgajiem reģioniem, pozicionējot OACPS un ES partnerību kā starptautisku spēku kopīgu centienu īstenošanai globālā mērogā.”

Togo ārlietu, reģionālās integrācijas un Togo pilsoņu ārvalstīs lietu ministrs, galvenās sarunvedējas grupas priekšsēdētājs un OACPS galvenais sarunu vedējs profesors Robērs Dusē pēc sarunu oficiālās noslēgšanas sacīja: “Jaunais nolīgums iemieso abu pušu centienus atjaunināt to sadarbības noteikumus un pārorientēt savu sadarbību uz jauniem mērķiem pasaulē, kas ir būtiski mainījusies un atrodas pastāvīgā pārveides procesā. Sarunu process nekādā ziņā nebija viegls, taču esmu gandarīts par galarezultātu un apsveicu visas iesaistītās personas, kuru darba rezultātā ir panākta vienošanās par kopēju pamattekstu un trim reģionāliem protokoliem. Ņemot vērā OACPS valstu bažas un cerības, jaunais nolīgums ir stabils pamats tam, lai vēl vairāk stiprinātu jau tā ciešās attiecības ar ES. Mēs kopā strādāsim pie tā, lai risinātu globālas problēmas, un mēs to darīsim ciešā sadarbībā ar citiem partneriem pasaules mērogā.”

Pastiprināta politiskā sadarbība starptautiskā līmenī

Nolīgums nomainīs Kotonū nolīgumu, tiklīdz abas puses būs pabeigušas savas iekšējās procedūras tā parakstīšanai un noslēgšanai, un tas veido pamatu alianšu veidošanai un koordinētākai rīcībai pasaules mērogā, kad kopīga rīcība var būt nozīmīga dažu visakūtāko globālo problēmu risināšanai. Kopā ES un OACPS dalībnieces pārstāv vairāk nekā 1,5 miljardus cilvēku un vairāk nekā pusi dalībnieku Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Jaunais nolīgums būtiski modernizē sadarbību un paplašina ES un OACPS mērķu tvērumu un mērogu, lai labāk risinātu esošās un turpmākās problēmas. Partneri ir uzņēmušies saistībās šādās prioritārās jomās: cilvēktiesības, demokrātija un pārvaldība, miers un drošība, humānā attīstība, kas ietver veselības, izglītības un dzimumu līdztiesības aspektus, kā arī vidiskā ilgtspēja, klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība un izaugsme, migrācija un mobilitāte. Nolīgumā ir iekļauts arī spēcīgs jauns reģionāls fokuss un pārvaldības struktūra, kas pielāgota katra reģiona vajadzībām – četrdesmit sadarbības gadu laikā šāda pieeja izmantota pirmo reizi.

Turpmākā rīcība

Nolīguma parakstīšanai, provizoriskai piemērošanai un noslēgšanai būs nepieciešams Eiropas Savienības Padomes apstiprinājums, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem. Šie priekšlikumi kopā ar sarunās pieņemtā teksta tulkojumu visās ES valodās tuvākajās nedēļās tiks nosūtīti Padomei.

Padome pieņems lēmumu par nolīguma noslēgšanu tikai pēc tam, kad būs saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana, kā norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 6. punktā.

Sagaidāms, ka nolīgums tiks parakstīts 2021. gada otrajā pusē. Lai tas stātos spēkā, pusēm būs jāpabeidz savas attiecīgās iekšējās procedūras.

Vispārīga informācija

Sarunas par nolīgumu pēc Kotonū nolīguma sākās 2018. gada septembrī līdztekus Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai asamblejai Ņujorkā. To mērķis bija vienoties par jaunu nolīgumu, kas aizstātu Kotonū nolīgumu un pielāgotu ES un OACPS attiecības jaunajai realitātei.

Kotonū nolīguma darbības termiņam sākotnēji bija jābeidzas 2020. gadā, taču tā piemērošanas termiņu pagarināja līdz 2021. gada 30. novembrim, ja vien jaunais nolīgums nestāsies spēkā vai netiks provizoriski piemērots pirms minētā datuma.

Teksta projektā, ko saskaņoja divarpus gadus ilgās sarunās, ir izklāstīta vērienīga un pastiprināta politiskā partnerība starp ES un OACPS dalībniecēm ar mērķi gūt abpusēji izdevīgus rezultātus kopīgu interešu jomās.

Konkrēti, jauno partnerības nolīgumu veido “kopējs pamats”, kurā izklāstītas vērtības un principi, kas vieno partnerus, un norādītas stratēģiskās prioritārās jomas, pie kurām abas puses plāno strādāt. Tās ir šādas: i) cilvēktiesības, demokrātija un pārvaldība uz cilvēkiem orientētās un tiesībās balstītās sabiedrībās, ii) miers un drošība, iii) humānā un sociālā attīstība, iv) vidiskā ilgtspēja un klimata pārmaiņas, v) iekļaujoša, ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība, vi) migrācija un mobilitāte.

Nolīgumā šis kopējais pamats ir apvienots ar trim konkrētiem, uz rīcību vērstiem reģionāliem protokoliem (Āfrika, Karību jūras reģiona valstis, Klusā okeāna valstis), kuros galvenā uzmanība pievērsta katra reģiona vajadzībām. Reģionālajiem protokoliem būs sava īpaša pārvaldība, lai vadītu un virzītu attiecības ar ES un dažādiem iesaistītajiem reģioniem, tostarp ar apvienoto parlamentāro asambleju palīdzību. Tiks izveidots arī visaptverošs kopīgs OACPS un ES satvars ar spēcīgu parlamentāro dimensiju.

Stājoties spēkā pārskatītajam Džordžtaunas nolīgumam, ĀKK valstu grupa 2020. gada aprīlī kļuva par Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju (OACPS) – starptautisku organizāciju, kurā ir 79 dalībvalstis.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU