Senāts atzina, ka atbilstoši tiesiskajam regulējumam denacionalizācijas gadījumā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem kompensācija par natūrā neatdotu namīpašumu ir aprēķināma, ņemot vērā namīpašuma vērtību tā atņemšanas laikā un pārrēķinot to mūsdienu cenās, šo pārrēķināšanu saprātīgi piesaistot brīdim, kad personām rodas tiesības uz kompensāciju. Vienlaikus Senāts atzina, ka atbilstoši likumam „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” tiesības uz kompensāciju var rasties tikai pēc tam, kad likumā paredzētā kompetentā insitūcija nolēmusi, ka namīpašums netiks atdots bijušajiem īpašniekiem (viņu mantiniekiem), bet gan sabiedrības interesēs tiks paturēts valsts īpašumā. Tādējādi kompensācijas aprēķināšana ir pakārtota un saprātīgi sasaistāma ar brīdi, kad ir pieņemts likumā paredzētās kompetentās institūcijas nolēmums jautājumā par namīpašuma atdošanu vai neatdošanu bijušajiem īpašniekiem (viņu mantiniekiem).
Konkrētajā gadījumā kompetentā iestāde savulaik bija atteikusies izlemt jautājumu par strīdus namīpašuma atdošanu vai neatdošanu bijušajiem īpašniekiem, tāpēc viņi bija spiesti vērsties tiesā. Līdz ar to nolēmums, ar kuru atteikts atjaunot pieteicējām īpašuma tiesības uz namīpašumu, jo ēkas atstātas valsts īpašumā sabiedrības interesēs, stājās spēkā tikai 2016.gada 6.janvārī. Pēc tam pieteicējas vērsās pie valsts ar iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu, tomēr Ministru kabinets lēmumu par kompensācijas piešķiršanu pieņēma tikai tad, kad pirmās instances tiesā jau norisinājās tiesvedība par kompensācijas piešķiršanu.
Šajā lietā procesa dalībnieku starpā nebija strīda par to, kāda ir pirmskara latos izteiktā namīpašuma vērtība tā atņemšanas (nacionalizācijas) laikā. Lietā bija strīds par to, kādi dati ņemami vērā, pārrēķinot minēto vērtību pašreizējās cenās. Iestādes uzskatīja, ka aprēķinā izmantojami dati, kas bija aktuāli 1995.gadā, kad likumdevējs noteica, ka Rīgas cirks ir valsts nozīmes kultūras objekts. Senāts tam nepiekrita un atzina par pareizu apgabaltiesas secināto, ka aprēķinā ņemami vērā dati, kas saprātīgi piesaistīti brīdim, kad ar kompententās institūcijas nolēmumu (šajā gadījumā – vispārējās jurisdikcijas tiesas spriedumu) nospriests, ka pieteicējām namīpašums netiks atdots.
Tā kā izskatāmajā gadījumā gan nolēmuma par īpašuma tiesību neatjaunošanu pieņemšana, gan lēmuma par kompensācijas pieškiršanu pieņemšana tika novilcināta valsts neizdarības dēļ, Senāts piekrita apgabaltiesai, ka namīpašuma pirmskara latos izteiktā vērtība mūsdienu cenās pārrēķināma, par atskaites punktu ņemot datus, kas aktuāli laikā, kad Ministru kabinets pirmo reizi lēma par kompensācijas piešķiršanu pieteicējām.
Lieta Nr. SKA-185/2021 (A420180517)