Pētījums tika īstenots no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada februārim, un to veica biedrība “Qualitas”. Biedrības eksperti secinājuši, ka visās studiju programmām, kurās sagatavo sociālos aprūpētājus, sociālā darba organizatorus, sociālos aprūpētājus, sociālos darbiniekus, vērojami gan sasniegumi, gan problēmas. Augstskolās trūkst pasniedzēju ar sociālā darba izglītību un prasmīgu studiju prakšu vadītāju. Tāpat pastāv plaisa starp augstāko izglītību un darba tirgu sociālā darba nozarē, kuru mazinātu darba tirgū pieprasītu un kvalitatīvu studiju programmu izstrāde, kā arī pakāpenisku darba vidē balstītu mācību ieviešana. Maģistra studiju programmās nepieciešams sagatavot nākotnes mācībspēku jauno paaudzi – augstskolu pedagogus un pētniekus.
Darba devēji, komentējot pētījuma rezultātus, atzīst, ka nereti absolventiem trūkst izpratnes par sociālo sistēmu kopumā un viņu lomu tajā. Joprojām daļa studentu izvēlās studēt sociālā darba jomas studiju programmās, jo izglītības iestāde ir tuvu dzīves vietai vai diploma dēļ, bet ne dēļ savas motivācijas strādāt šajā jomā. Darba devēji izteikušies, ka labprāt uzreiz nodarbinātu sociālā darba studiju programmas tādu absolventu, kurš pazīs darba vidi, ir elastīgs, gatavs izaicinājumiem, kā arī spēj palūgt palīdzību un atbalstu vajadzīgajā brīdī.
Darba devēji pievērš īpašu uzmanību to studentu motivācijai, kas pie viņiem nonāk studiju prakses laikā, sniedzot nepieciešamo laiku un resursus, sagatavošanu un atbalstu, ja studējošais tiešām ir ieinteresēts veidot karjeru sociālā jomā.
Labklājības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju pētnieki iesaka panākt no valsts budžeta finansētu studiju vietu skaita pieaugumu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nozarē. Pirmais solis šajā virzienā būs valsts pasūtījuma sociālā darba izglītībai ietvars, kuru Labklājības ministrija izstrādās un ar ko iepazīstinās augstskolas 2021. gadā
