DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. martā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Baltijas premjerministri aicina EK izveidot mehānismu lielāka Covid-19 vakcīnu apjoma saņemšanai pandēmijas visvairāk skartajām ES dalībvalstīm

Šodien, 12. martā, Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri sarunā ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen) pauda satraukumu par Covid-19 vakcīnu piegāžu neatbilstību grafikam un aicināja izveidot mehānismu, kas ļautu visvairāk skartajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tikt pie lielāka vakcīnu apjoma.

Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmi attālinātā režīmā vadīja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė), un tajā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallas), kā arī sanāksmes pirmajā daļā piedalījās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Sarunā ar Eiropas Komisijas prezidenti tika arī pārrunāta aktuālā situācija cīņā ar Covid-19 pandēmiju, ekonomikas atveseļošana, tostarp izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, kā arī pārrunāta situācija Baltkrievijā un attiecības ar Ķīnu.

Situācija ar Covid-19 pandēmiju kopumā Eiropā uzlabojas, taču izšķirošais ir savlaicīga vakcinācijas stratēģijas ieviešana, tādēļ premjerministri aicināja izveidot mehānismu, kas ļautu visvairāk skartajām dalībvalstīm tikt pie lielāka vakcīnu apjoma.

Baltijas valstu premjerministri sanāksmes laikā parakstīja kopēju paziņojumu “Par koordinētu atbildi uz Covid un sadarbību”, uzsverot, ka nepieciešams panākt ātrāku vakcināciju pret Covid-19 visā Eiropas Savienībā un visvairāk skartajām dalībvalstīm ir jābūt iespējai tikt pie papildu vakcīnām.

Baltijas valstu premjerministri augstu novērtēja vakar, 11. martā, panākto vienošanos par Eiropas Infrastruktūras Savienošanas Instrumentu, kas sniegs būtisku finansējumu “Rail Baltica” projektam. Premjerministri uzsvēra “Rail Baltica” projekta nozīmi ekonomikas atjaunošanā un Eiropas Zaļā kursa ieviešanā.  

Runājot par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma izmantošanu, K. Kariņš norādīja, ka jādiskutē par to, kuras dalībvalstu reformas var sniegt lielāko pievienoto vērtību īstermiņā un vidējā termiņā.

Premjerministri novērtēja progresu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijā ar kontinentālo Eiropu.

Vienlaikus Baltijas valstu premjerministri pārrunāja reģionālos drošības un aizsardzības politikas jautājumus, kā arī sadarbību ar Austrumu partnerības dalībvalstīm.

K. Kariņš uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Austrumu partnerības valstis reformu īstenošanā, kā arī demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā. Baltijas valstis turpinās atbalstīt Austrumu partnerības demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā. Īpaši tika izcelta atbalsta sniegšanas nepieciešamība Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Tāpat tika pārrunāts jautājums par nepieciešamību rast risinājumus, lai varētu ātrāk sniegt atbalstu Austrumu partnerības valstīm Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanā.

Runājot par sadarbību drošības jomā, premjerministri vienojās, ka Baltijas valstīm ir jāturpina stiprināt savas drošības un aizsardzības spējas un savstarpējā sadarbība šinī jomā.

Ministru prezidents sarunā ar Baltijas valstu kolēģiem uzsvēra, ka NATO joprojām ir Eiropas drošības stūrakmens. Spēcīga transatlantiskā saite ir priekšnoteikums stabilitātei un drošībai ne tikai Baltijas reģionā, bet arī visā Eiropā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU