2020. gadā mērķprogrammas ietvaros tika izlietoti nepilni divi miljoni eiro jeb 95 % no kopējā piešķirtā finansējuma, atbalstu sniedzot 836 radošajām personām jeb 70 % no sākotnēji prognozētā personu skaita.
Valsts kontrole neapšauba to, ka finansējums šai programmai ir pieprasīts pamatoti, arī finansējuma apmēra aprēķins ir skaidrs un izsekojams. Tomēr, Valsts kontroles ieskatā, šī atbalsta piešķiršanā nav piemēroti visām personām līdzvērtīgi kritēriji. Lai kvalificētos atbalstam, radošo personu nodarbinātības programmas nolikumā bija iekļauti divi kritēriji par ienākumu ierobežojumu. Proti, radošās personas ienākumi no saimnieciskās darbības nedrīkstēja pārsniegt 538 eiro vidēji mēnesī un darba algas ienākumi nedrīkstēja pārsniegt 430 eiro vidēji mēnesī. Ja radošajai personai bija gan saimnieciskās darbības ienākumi, gan darba alga, tie katrs tika vērtēti atsevišķi. Līdz ar to, piemēram, persona ar kopējiem ienākumiem mēnesī 950 eiro apmērā, ko veidoja 530 eiro saimnieciskās darbības ieņēmumi un 420 eiro darba alga, kvalificējās atbalstam, bet persona, kurai vidējie ienākumi mēnesī bija tikai 450 eiro apmērā no darba algas, atbalstam nekvalificējās. Vērtējot šos ienākumus atsevišķi, faktiski bija radīti nelīdzvērtīgi nosacījumi radošajām personām ar līdzīgu ienākumu apmēru, bet atšķirīgiem to avotiem.
Valsts kontrole pārbaudē veica arī radošo personu nodarbinātības programmas pieteicēju datu salīdzināšanu ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem par šo personu ienākumiem. Rezultātā nācās secināt, ka VKKF, paļaujoties uz radošo personu apliecinājumiem un nepārliecinoties par radošo personu faktiskajiem ienākumiem, neatbilstoši šīs programmas nolikuma prasībām izmaksāja finansējumu vismaz 80 personām par kopējo summu 136 652 eiro, kas veido 7 % no kopējā šai programmai piešķirtā finansējuma.
Lai saņemtu finansējumu radošo personu nodarbinātības programmas ietvaros, ikvienam pretendentam bija jāpiedalās projektu konkursā. Informācija par konkursa rezultātā piešķirtā finansējuma saņēmējiem un piešķirto summu ir publiskota VKKF mājaslapā, tomēr joprojām sabiedrībai nav sniegts kopsavilkums par šajā programmā atbalstītajām kultūras jomām un tajās paveikto.
Valsts kontrole iesaka VKKF līdzīgu atbalsta programmu piešķīrumos pilnveidot mērķprogrammu konkursu organizēšanas procesu un nolikumos iekļaut tādas prasības un kritērijus, kuri ir skaidri un kurus ir iespējams pārbaudīt līdz lēmuma pieņemšanai par finansējuma piešķiršanu. Valsts kontrole atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā radošo personu atbalsta programmā VKKF vairs neplāno izmantot kritērijus, kas nav pārbaudāmi.
KM komentārs par Valsts kontroles revīzijas rezultātiem VKKF Radošo personu nodarbinātības programmā
Kultūras ministrija pateicas Valsts kontrolei par veikto pārbaudi un tās ietvaros Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) izteiktajiem ieteikumiem. Valsts kontroles ieteikumi, plānojot Covid-19 ietekmes mazināšanai paredzēto atbalstu šajā gadā, jau iestrādāti VKKF mērķprogrammu konkursa nolikumā.
VKKF vērš uzmanību uz to, ka mērķprogrammas nolikumā ir noteikts - projekta pieteicējs ir atbildīgs par projekta pieteikumā norādīto ziņu un sniegto apliecinājumu patiesumu, kā arī par Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasību ievērošanu. Pēc 2021. gada 1. jūnija, kad saimnieciskās darbības veicēji būs iesnieguši VID gada ienākumu deklarācijas, VKKF pieprasīs VID informāciju par personas ienākumiem izpildi un atbilstoši VID sniegtajai informācijai. VKKF pieprasīs personām, kuru ienākumi bija neatbilstoši konkursa nolikumam, atmaksāt izmaksāto finansējumu, nepieciešamības gadījumā vēršoties ar piedziņu. VKKF vērsties ar atmaksas pieprasījumu var tikai pamatojoties uz faktiskiem pierādījumiem (VID sniegtajiem datiem).
Kultūras ministrija un VKKF par mērķprogrammas rezultātiem plašsaziņas līdzekļus un tādējādi arī plašāku sabiedrību informējusi jau pērn – 2020. gada 19. novembrī, tiešsaistē organizētā preses konferencē, kurā piedalījās kultūras ministrs Nauris Puntulis un VKKF padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits. Tāpat sagatavotas, KM un VKKF tīmekļvietnēs, sociālo mediju platformās publicētas, kā arī medijiem izsūtītas vairākas preses relīzes par mērķprogrammas rezultātiem.
