DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. martā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Labklājība

Pērn 27,2% mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām

2020. gadā 27,2 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gadā, kad šādas grūtības bija 28,6 % mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Nemainīgs ir saglabājies mājsaimniecību īpatsvars, kas savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (62,4 % 2019. gadā un 62,8 % 2020. gadā). Savukārt ir nedaudz palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas savus ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli – no 9,0 % 2019. gadā līdz 10,0 % 2020. gadā.

Mājsaimniecību spēja segt ikdienas izdevumus 2016.–2020. gadā

(procentos, atbilžu summa 100 %)

Rīgas un Pierīgas mājsaimniecības visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – 12,9 % Rīgas mājsaimniecību un 10,5 % Pierīgas mājsaimniecību apgalvoja, ka ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli. Lielākā daļa mājsaimniecību Vidzemē un Kurzemē norādīja, ka tos sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (attiecīgi 68,5 % un 66,9 %).

Zemgalē un Latgalē aptuveni trešdaļa mājsaimniecību pesimistiski vērtē savas iespējas segt ikdienas izdevumus – attiecīgi 35,1 % un 32,0 % mājsaimniecību atzina, ka tas sagādā grūtības vai lielas grūtības.

Mājsaimniecību spēja segt ikdienas izdevumus Latvijas reģionos, pilsētās un laukos, 2020. gadā

(procentos, atbilžu summa 100 %)

 

Ar grūtībām vai ar lielām grūtībām

Ar nelielām grūtībām vai samērā viegli

Viegli vai ļoti viegli

Latvija

27,2

62,8

10,0

Pilsētas

26,7

62,8

10,5

Lauki

28,7

62,6

8,7

Rīga

24,4

62,8

12,9

Pierīga

26,5

62,9

10,5

Vidzeme

26,8

68,5

4,7

Kurzeme

24,4

66,9

8,8

Zemgale

35,1

56,7

8,2

Latgale

32,0

60,0

7,9

 Ikdienas izdevumu segšana vislielākās grūtības sagādāja vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem – attiecīgi 42,1 % un 37,5 % šo mājsaimniecību atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vismazāk grūtību segt ikdienas izdevumus bija pāriem ar diviem bērniem – 11,1 % norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai lielām grūtībām.

Spēja segt nepieciešamos ikdienas izdevumus dažāda tipa mājsaimniecībās 2020. gadā

(procentos)

2020. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka vēlamā minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai vienai personai būtu vismaz 561 eiro mēnesī. Tas ir par 18 eiro jeb 3,2 % mazāk nekā pirms gada, kad vēlamā summa bija vismaz 579 eiro mēnesī. Ienākumi 2019. gadā nedaudz pārsniedza šo summu, sasniedzot 583 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

Vistrūcīgākajās mājsaimniecībās bija vislielākā atšķirība starp vēlamajiem un to rīcībā esošajiem ienākumiem. 2020. gadā vistrūcīgākajām jeb 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībām minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai vienai personai bija vismaz 422 eiro mēnesī – par 7 eiro mazāk nekā pirms gada, kad vēlamā summa bija 429 eiro, bet ienākumi sasniedza tikai pusi (47,4 %) no šīs summas.

2020. gadā vairāk nekā puse jeb 53,9 % trūcīgāko (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turīgāko (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecību vidū šāds īpatsvars bija ievērojami mazāks (5,9 %), un to vēlamā minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai bija vismaz 784 eiro vienai personai mēnesī.

Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti CSP 2020. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Tajā aptaujāti 6,1 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,1 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu COVID-19 izplatības dēļ no 13. marta tika pilnībā pārtrauktas klātienes intervijas un aptaujas tika veiktas pa telefonu.

Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama Oficiālās statistikas portālā sadaļā:

Iedzīvotāji - Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība un Iedzīvotāji - Mājsaimniecību ienākumi.

Metodoloģiskie skaidrojumi

Mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Pēc CSP datiem 2020. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,3 personas.

Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

6. aprīlī noslēdzās valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras turpināt noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Visi tiesību akti, kas attiecas uz Covid-19, vienkopus Likumi.lv.

Žurnāla "Jurista Vārds" publikāciju izlase brīvpieejā - cīņas ar pandēmiju juridiskie aspekti.

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU