Nemainīgs ir saglabājies mājsaimniecību īpatsvars, kas savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (62,4 % 2019. gadā un 62,8 % 2020. gadā). Savukārt ir nedaudz palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas savus ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli – no 9,0 % 2019. gadā līdz 10,0 % 2020. gadā.
Mājsaimniecību spēja segt ikdienas izdevumus 2016.–2020. gadā
(procentos, atbilžu summa 100 %)
Rīgas un Pierīgas mājsaimniecības visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – 12,9 % Rīgas mājsaimniecību un 10,5 % Pierīgas mājsaimniecību apgalvoja, ka ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli. Lielākā daļa mājsaimniecību Vidzemē un Kurzemē norādīja, ka tos sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (attiecīgi 68,5 % un 66,9 %).
Zemgalē un Latgalē aptuveni trešdaļa mājsaimniecību pesimistiski vērtē savas iespējas segt ikdienas izdevumus – attiecīgi 35,1 % un 32,0 % mājsaimniecību atzina, ka tas sagādā grūtības vai lielas grūtības.
Mājsaimniecību spēja segt ikdienas izdevumus Latvijas reģionos, pilsētās un laukos, 2020. gadā
(procentos, atbilžu summa 100 %)
|
Ar grūtībām vai ar lielām grūtībām |
Ar nelielām grūtībām vai samērā viegli |
Viegli vai ļoti viegli |
|
|
Latvija |
27,2 |
62,8 |
10,0 |
|
Pilsētas |
26,7 |
62,8 |
10,5 |
|
Lauki |
28,7 |
62,6 |
8,7 |
|
Rīga |
24,4 |
62,8 |
12,9 |
|
Pierīga |
26,5 |
62,9 |
10,5 |
|
Vidzeme |
26,8 |
68,5 |
4,7 |
|
Kurzeme |
24,4 |
66,9 |
8,8 |
|
Zemgale |
35,1 |
56,7 |
8,2 |
|
Latgale |
32,0 |
60,0 |
7,9 |
Ikdienas izdevumu segšana vislielākās grūtības sagādāja vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem – attiecīgi 42,1 % un 37,5 % šo mājsaimniecību atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vismazāk grūtību segt ikdienas izdevumus bija pāriem ar diviem bērniem – 11,1 % norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai lielām grūtībām.
Spēja segt nepieciešamos ikdienas izdevumus dažāda tipa mājsaimniecībās 2020. gadā
(procentos)
2020. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka vēlamā minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai vienai personai būtu vismaz 561 eiro mēnesī. Tas ir par 18 eiro jeb 3,2 % mazāk nekā pirms gada, kad vēlamā summa bija vismaz 579 eiro mēnesī. Ienākumi 2019. gadā nedaudz pārsniedza šo summu, sasniedzot 583 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.
Vistrūcīgākajās mājsaimniecībās bija vislielākā atšķirība starp vēlamajiem un to rīcībā esošajiem ienākumiem. 2020. gadā vistrūcīgākajām jeb 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībām minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai vienai personai bija vismaz 422 eiro mēnesī – par 7 eiro mazāk nekā pirms gada, kad vēlamā summa bija 429 eiro, bet ienākumi sasniedza tikai pusi (47,4 %) no šīs summas.
2020. gadā vairāk nekā puse jeb 53,9 % trūcīgāko (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turīgāko (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecību vidū šāds īpatsvars bija ievērojami mazāks (5,9 %), un to vēlamā minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai bija vismaz 784 eiro vienai personai mēnesī.
Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti CSP 2020. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Tajā aptaujāti 6,1 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,1 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu COVID-19 izplatības dēļ no 13. marta tika pilnībā pārtrauktas klātienes intervijas un aptaujas tika veiktas pa telefonu.
Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama Oficiālās statistikas portālā sadaļā:
Iedzīvotāji - Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība un Iedzīvotāji - Mājsaimniecību ienākumi.
Metodoloģiskie skaidrojumi
Mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Pēc CSP datiem 2020. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,3 personas.
Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).
Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.
