DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
03. februārī, 2021
Lasīšanai: 21 minūte
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Labklājība
1
1

Situācija darba tirgū un NVA darbība 2020.gadā

2020.gada decembra beigās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 69605 bezdarbnieki, bet reģistrētā bezdarba līmenis valstī - 7,7%, salīdzinājumā ar decembra sākumu tas bija pieaudzis par 0,3% punktiem. Rīgas reģions, neraugoties uz straujo bezdarbnieku skaita pieaugumu Covid-19 pandēmijas sākumā,  joprojām ir reģions ar zemāko reģistrētā bezdarba līmeni, bet Latgalē joprojām ir visaugstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī. Rīgā decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7%, Rīgas reģionā – 5,8%, savukārt Latgalē -15,4%.

Ja reģistrētā bezdarba datus valstī 2020.gada beigās salīdzinām ar 2019.gada beigām, tad reģistrētā bezdarba līmenis ir par 1,5% punktiem augstāks nekā 2019.gada decembrī, kad tas bija 6,2%. 2019.gada beigās NVA uzskaitē bija 57808 bezdarbnieki, tātad gada laikā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija palielinājies par 11797 cilvēkiem.

Kopējais NVA reģistrēto bezdarbnieku darbā iekārtošanās skaits 2020.gadā bija aptuveni tāds pats, kā  gadu iepriekš. 2020.gada 12 mēnešos darbā iekārtojās 62 492 NVA reģistrētie bezdarbnieki.

Saistībā ar situāciju darba tirgū, ko ietekmējis Covid -19 izplatības apdraudējums un drošības pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai, reģistrētā bezdarba līmenis un bezdarbnieku skaits būtiski pieauga no marta vidus līdz jūnija beigām. Reģistrētā bezdarba līmenis 2020.gada februāra beigās valstī bija 6,3%, bet aprīļa beigās – 8%, divu pavasara mēnešu laikā reģistrētā bezdarba līmenis bija pieaudzis par 1,7% punktiem. Savukārt no jūlija līdz oktobrim reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās par 1,2 procenta punktiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis un bezdarbnieku skaits 2020.gadā (mēneša beigās)

janvāris

februāris

marts

aprīlis

maijs

jūnijs

jūlijs

augusts

septembris

oktobris

novembris

decembris

6.4%

6.3%

6.8%

8.0%

8.4%

8.6%

8.6%

8.2%

7.7%

7,4%

7,4%

7,7%

58832

58247

61926

72917

76440

78266

77998

75013

70306

67124

67518

69605

Lielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits bija 2020.gada martā un aprīlī, bet no maija tas sāka samazināties. Ja 2020.gada februārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6 102 personām, tad martā - 10 764, bet aprīlī - 15 825. Maijā bezdarbnieka statusu bija ieguvušas 8 153 personas, līdzīgs jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits bija arī jūnijā un jūlijā. 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, bezdarbnieku statuss tika piešķirts par 15 311 personām jeb 17% vairāk.

Piešķirts bezdarbnieka statuss 2020.gadā

janvāris

februāris

marts

aprīlis

maijs

jūnijs

jūlijs

augusts

septembris

oktobris

novembris

decembris

7983

6102

10764

15825

8153

8319

8602

6994

7430

7664

7674

7708

Vislielākais 2020.gadā NVA jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits bija tādās profesiju pamatgrupās kā vienkāršās profesijas, speciālisti un vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kvalificētie strādnieki un amatnieki. Savukārt bezdarbnieku skaita pieaugums 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, bija vērojams tādās profesiju grupās kā veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi, citur neklasificēti strādnieki, pavāri, viesmīļi, vieglo automobiļu, taksometru un mazietilpīgo kravas automobiļu un mikroautobusu vadītāji, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, tirdzniecības pārstāvji, uzkopšanas un saimniecības daļas vadītāji birojos, viesnīcās un citās iestādēs, bārmeņi, apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas darbinieki.

Decembrī reģistrētā bezdarba līmenis sāka pieaugt. 2020.gada decembrī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7,7 tūkstošiem cilvēku. Te gan jānorāda, ka reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos tiek novērots ik gadu, jo beidzas daudzi sezonas darbi.

Reģistrētā bezdarba radītāji 2020.gada rudens mēnešos bija ievērojami labāki, nekā pavasarī, Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā: jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits no augusta līdz novembrim bija apmēram tāds pats, kāds tas bija divos iepriekšējos gados, proti - rudenī izteikts bezdarbnieku skaita palielinājums nebija novērojams. Tajā pašā laikā bija vērojama darba devēju aktivitātes mazināšanās – reģistrēto vakanču skaits bija mazāks, nekā iepriekšējo gadu attiecīgajos mēnešos.

NVA reģistrētās vakances

Lai gan visās profesiju grupās gada griezumā vērojams brīvo darba vietu skaita samazinājums, visa gada garumā darba devēji turpināja reģistrēt vakances. Visvairāk aktuālo vakanču kopumā bija vasaras mēnešos – katrā vasaras mēnesī pāri 18 tūkstošiem, savukārt 2020.gada decembrī aktuālo vakanču skaits bija samazinājies līdz 14,5 tūkstošiem.  2020.gada 12 mēnešu laikā darba devēji kopumā bija reģistrējusi NVA 76226 jaunās vakances, tas ir par 28,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

2020.gada beigās vispieprasītākās bija tādas profesijās kā palīgstrādnieks, kravas automobiļa vadītājs, santehniķis, mūrnieks, elektriķis, betonētājs, būvnieks, atslēdznieks, metinātājs, būvstrādnieks. Pieprasītāko augstas kvalifikācijas profesiju vidū programmētāji, tulkotāji, tehniskie speciālisti, pirmsskolas izglītības skolotāji, projekta vadītāji, medicīnas māsas, informācijas sistēmu testētāji u.c.

Ja 2020.gada datus salīdzina ar 2019.gada datiem, tad visbūtiskāk brīvo darba vietu skaits bija samazinājies tādās nozarēs kā Ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (-81%), Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (-57%), Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (-48%). Savukārt vakanču skaita pieaugums bija novērojams Finanšu un apdrošināšanas darbības (+46%), Valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātā sociālās apdrošināšanas (+9%) nozarēs.

2020.gada beigās visvairāk aktuālo vakanču bija šādās nozarēs: būvniecība (41% brīvo darba vietu), apstrādes rūpniecība (12%), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (10%), transports un uzglabāšana (10%), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (6%). Savukārt vislielākais darba piedāvājumu īpatsvars speciālistiem ar algām virs 1000 eiro bija tādās nozarēs kā finanšu un apdrošināšanas darbības, būvniecība, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Vismazāk brīvo darba vietu bija tūrisma un viesnīcu jomā, 2020.gada beigās šajā darbības jomā NVA datu bāzē bija tikai 7 darba piedāvājumi.

Covid-19 pandēmijas krīze visbūtiskāk ir skārusi tādas jomas kā tūrisms, pasažieru pārvadājumi, izmitināšana, ēdināšana, kultūra, māksla u.c. Ja vērtējam situāciju tūrisma un viesmīlības nozarē, kas ir ļoti cietusi no Covid-19 krīzes, tad, salīdzinot ar situāciju uz 2020.gada marta sākumu, pirms Covid-19 izplatības apdraudējuma, to NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits, kuru pēdējā nodarbošanās bija tūrisma un viesmīlības nozares profesijās, 2020.gada beigās divkāršojās. Lielākais tūrisma un viesmīlības nozares bezdarbnieku pieaugums 2020.gadā bija vērojams Rīgā, mazākais - Latgalē. Vislielākais jaunreģistrēto nozares bezdarbnieku skaits bija tādās profesijās kā pavārs, viesmīlis, bārmenis, istabenis, viesnīcas administrators. Salīdzinot ar gada sākumu, būtiski palielinājies to bezdarbnieku skaits, kuri pirms bezdarba perioda bija strādājuši tādās profesijās kā ceļojumu konsultants, viesmīlības pakalpojumu speciālists, tūrisma pakalpojumu komercdarbinieks u.c. Taču no tiem bezdarbniekiem, kuri 2020.gadā bija zaudējuši darbu tūrisma un viesmīlības jomā, 1,2 tūkstoši pērn atrada jaunu darbu.

Paziņojumi par plānoto kolektīvo atlaišanu

Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā, pavasarī un vasaras sākumā, bija strauji palielinājies NVA darba devēju iesniegto kolektīvās atlaišanas paziņojumu skaits, savukārt rudens mēnešos šāda tendence nebija novērota. Tomēr kolektīvās atbrīvošanas paziņojumu skaits sāka nedaudz pieaugt 2020.gada beigās, kas saistīts ne vien ar Covid-19, bet arī ar pakalpojumu sniegšanas līguma darbības beigām un citiem faktoriem.

Uzņēmumi, kuri NVA bija iesnieguši kolektīvās atlaišanas paziņojumus, pārstāv dažādas nozares, tostarp tādas kā Transports un uzglabāšana, Māksla, izklaide un atpūta, Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, Ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, Transports un uzglabāšana, Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība u.c.

2020.gadā Nodarbinātības valsts aģentūra kopumā bija saņēmusi 79 darba devēju kolektīvās atlaišanas paziņojumus par 8005 darbinieku plānoto atlaišanu. 58 darba devēju paziņojumos bija norādīts, ka kolektīvā atlaišana plānota saistībā ar COVID-19 pandēmijas ietekmi, šajos paziņojumos plānotais atbrīvojamo darbinieku kopskaits bija 5703. 39 kolektīvās atlaišanas paziņojumi saistībā ar Covid-19 bija saņemti pavasarī, 11 – vasarā, 6 – rudenī un 2 - decembrīVairums paziņojumu par plānoto kolektīvo atlaišanu saistībā ar Covid-19 iesniegti NVA Rīgas reģionālajā  filiālē, pa vienam paziņojumam saņēmušas arī NVA filiāles Balvos, Cēsīs, Jelgavā, Kuldīgā, Ogrē, Ventspilī, bet NVA Valmieras filiālē iesniegti 2 paziņojumi.

Jānorāda, ka ne visi kolektīvās atlaišanas gaitā no darba atbrīvotie darbinieki reģistrējas NVA bezdarbnieka vai darba meklētāja statusam, jo, piemēram, ir atraduši darbu citā uzņēmumā vai sasnieguši pensijas vecumu, vai ir citi iemesli.

Bezdarbnieku statistiskais portrets

2020.gada beigās NVA reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā sieviešu īpatsvars bija 54,9%, bet vīriešu - 45,1%. 41,2% bezdarbnieku bija tikai vispārējā vidēja izglītība vai pamatizglītība, 35,3% - profesionālā izglītība, 21,6% - augstākā izglītība, 1,9% reģistrēto bezdarbnieku izglītības līmenis bija zemāks par pamatizglītību. Gada laikā NVA reģistrēto bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars palielinājies par 0,3%   punktiem,  ar vispārējo  vidējo  izglītību – par 1,2% punktiem, savukārt samazinājies bezdarbnieku īpatsvars ar profesionālo izglītību un pamatizglītību.

NVA reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā jauniešu bezdarbnieku īpatsvars bija 6,9%, bet bezdarbnieku vecumā virs 50 gadiem – 38,6%. Bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā 2020.gada decembra beigās bija 12,3%. 24,8% bezdarbnieku NVA uzskaitē bija ilgāk nekā gadu.

Vidējais bezdarba ilgums 2020.gada decembra beigās bija183 dienas jeb 6 mēneši, kas, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, ir par 44 dienām vairāk.

2020.gada decembra beigās lielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits bija tādās iepriekšējās nodarbošanās profesijās kā palīgstrādnieks (3601 jeb 5% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita), mazumtirdzniecības veikala pārdevējs (2251 jeb 3%), apkopējs (1899 jeb 3%). Salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, lielākais bezdarbnieku skaita pieaugums bija vērojams šādās profesijās: palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, pavārs, pārdevējs konsultants, apkopējs, automobiļa vadītājs, administrators, viesmīlis, klientu apkalpošanas  speciālists, bārmenis.

NVA pakalpojumi

Pandēmijas apstākļos vairāki NVA pakalpojumi un pasākumi tika operatīvi piedāvāti un pielāgoti to saņemšanai attālināti, tostarp bezdarbnieka statusa iegūšana tiešsaistē, attālinātās karjeras konsultācijas u.c. Vakanču gadatirgiem tika izstrādāts un īstenots  tiešsaistes formāts sociālā tīkla Facebook NVA kontā, ar tiešās darba devēju un darba meklētāju komunikācijas iespējām. Ik mēnesi Facebook kontā pērn norisinājās tiešsaistes darba iespēju dienas darba spēka piesaistei dažādām nozarēm – tostarp būvniecībai, lauksaimniecībai, veselības un sociālās aprūpes jomai, valsts pārvaldei un aizsardzībai, tirdzniecībai. NVA mājaslapā līdz oktobrim tika rīkota akcija “Sezonas darbi”, bet oktobrī norisinājās NVA un EURES tiešsaistes darba diena “Darbs un karjera Latvijā”, piedāvājot darba iespējas Latvijā IT un finanšu speciālistiem. Tiešsaistes formātā tika rīkotas arī tradicionālās NVA akcijas – “Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti uzņēmumos” un “Karjeras dienas darba meklētājiem”.

Tika operatīvi izstrādāti un īstenoti NVA atbalsta pasākumi Covid-19 pandēmijas radīto seku pārvarēšanai darba tirgū, tostarp algu subsīdiju atbalsta pasākums. Tā ir iespēja darba devējiem nodarbināt NVA reģistrētos bezdarbniekus, saņemot subsīdiju darba algai pirmajos trīs nodarbinātības mēnešos. Lai Covid-19 pandēmijas laikā mazinātu inficēšanās riskus, NVA finansē arī individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi.  Algu subsīdiju atbalsta pasākuma ietvaros darba algas dotācijas apmērs, nepārsniedzot valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru, ir 50% no nodarbinātajam bezdarbniekam noteiktās mēneša darba algas. Lai veicinātu pastāvīgu darba vietu izveidi, darba devējam ir pienākums nodarbināt bezdarbnieku ne mazāk kā trīs mēnešus arī pēc Algu subsīdiju atbalsta pasākuma īstenošanas beigām. NVA Algu subsīdiju atbalsta pasākuma ietvaros 2020.gadā atbalsts tika sniegts 164 darba devējiem, izveidotas 399 darba vietas, dalību šajā pasākumā uzsāka 403 bezdarbnieki. Pateicoties šim atbalstam, bezdarbnieki tika nodarbināti tādās profesijās kā  pavārs, viesnīcas istabenis, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, viesmīlis, bufetes pārdevējs, koksnes materiālu apstrādātājs, apkopējs, autoatslēdznieks, kravas automobiļa vadītājs, pavāra palīgs, viesnīcas administrators, virtuves darbinieks u.c.

Studentiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri ieguvuši bezdarbnieka statusu, NVA piedāvāja iespēju attīstīt darbam nepieciešamās iemaņas, veicot pētniecisku darbu augstākās izglītības iestādes. Augstākās izglītības iestādēm tā ir iespēja piesaistīt savam darbam jaunus, enerģiskus un perspektīvus darbiniekus, savukārt studentiem - iespēja iegūt darba pieredzi augstākās izglītības iestādē un tādejādi attīstīt darba iemaņas. Studentam bezdarbniekam, kurš piedalās pasākumā, tiek maksāta stipendija - 10 eiro dienā, ir apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, nodrošinātas obligātās veselības pārbaudes, izdevumu kompensācija individuālo aizsarglīdzekļu iegādei Covid-19 izplatības mazināšanai.

NVA saviem klientiem 2020.gadā būtiski paplašināja iespējas mācīties tiešsaistē. Tā, piemēram, 2020.gadā NVA piedāvāja iespēju bez maksas apgūt kursus starptautiskajā attālinātās izglītības platformā “Coursera”. Iespēja bez maksas mācīties attālinātās izglītības platformas “Coursera” kursos tika piedāvāta ne vien reģistrētajiem bezdarbniekiem, bet arī strādājošajiem. Mācības starptautiskajā attālinātās izglītības platformā “Coursera” līdz noteiktam termiņam (14.12.2020.)  bija uzsākuši vairāk nekā 1,3 tūkstoši NVA bezdarbnieku, darba meklētāju un nodarbināto. Vispieprasītākie kursi platformā “Coursera” bija “Excel prasmes biznesam: pamati”, “Programmēšana visiem (darbs ar Python)”, “Mārketings digitālajā pasaulē”, “Profesionālā e-sarakste angļu valodā”, “Profesionālas sarunas angļu valodā: klātienē, tiešsaistē un pa tālruni” u.c.

NVA reģistrētie klienti joprojām tiek aicināti pieteikties mācībām tādās attālinātās izglītības platformās kā “LU OpenMinded” un “Element of AI”. Sadarbībā ar NVA Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) sievietēm vecumā no 18 līdz 29 gadiem piedāvā bezmaksas ITK prasmju apguvi. Ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir angļu valodas pamatprasmes un kurš prot strādāt ar MS Office programmatūru, var pieteikties Microsoft digitālo prasmju pilnveides bezmaksas kursiem. Jebkurš cilvēks, kuram ir interneta pieslēgums, jebkurā viņam ērtajā vietā un laikā var tiešsaistē apgūt darba meklēšanā noderīgas zināšanas, kā arī mācīties finanšu pratību, ar portāla Latvija.lv starpniecību autorizējoties NVA CV un vakanču portāla e-mācību sadaļā, kur lietotājiem pieejami e-mācību moduļi “Kā veidot efektīvu darba meklēšanas stratēģiju”, „Motivācijas vēstules sagatavošana un sagatavošanās darba intervijai” un „Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība.”

2020.gada 12 mēnešos neformālās izglītības programmu apguvē (to skaitā traktoru un transportlīdzekļu vadītāju apmācībā) iesaistījās 10342 reģistrētie NVA klienti (unikālās personas), profesionālās apmācības programmu apguvē – 2683, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 5520, praktiskajā apmācībā pie darba devēja – 393. Populārākās profesionālās apmācības programmas bija “Mazā biznesa organizēšana”, “Sociālā aprūpe”, “Projektu vadība”, “Klientu apkalpošanas operators”, “Lokmetinātājs”, “Loģistikas darbinieks”, “Lietvedis” un citas. Ļoti pieprasītas ir datorzinību un valodu apguves neformālās izglītības programmas.

Aktīvo nodarbinātības pasākumu dati liecina, ka 2020.gada 12 mēnešos dalību pasākumā “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” uzsāka 8091 bezdarbnieks (unikālā persona), “Pasākumos noteiktām personu grupām” (subsidētā nodarbinātība) tika iesaistīti 1398, Darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumā – 627, komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanas atbalsta pasākumā - 158 bezdarbnieki, savukārt dalību  pasākumā "Nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana" uzsāka 140 nodarbinātie. 2020.gadā tika īstenots arī skolēnu nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā, kurā piedalījās 4256 skolēni.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību remigrācijas jautājumiem, NVA 2020.gada oktobrī rīkoja konferenci diskusiju “Kā atgriezt aizbraukušos Latvijas talantus?”, kuru atklāja Valsts prezidents. Konferencē piedalījās vairāk nekā 70 valsts un privātā sektora pārstāvju, diskutējot par valsts līmeņa koordinētas cilvēkresursu politikas nepieciešamību. Konferences gaitai ikviens interesents varēja sekot tiešsaistē. 

2020.gadā pieauga ārvalstīs strādājošo Latvijas valsts piederīgo interese par atgriešanās un darba iespējām Latvijā, ko veicināja gan Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, gan Covid-19 pandēmija. Visvairāk pie EURES konsultantiem vērsās Latvijas valsts piederīgie darba meklētāji no Lielbritānijas, Īrijas, Norvēģijas un Nīderlandes, lai noskaidrotu informāciju par darba iespējām un dzīves apstākļiem Latvijā un konsultētos par rīcībām, kas jāveic pirms un pēc atgriešanās Latvijā. Lai nodrošinātu plašāku informācijas pieejamību, NVA EURES konsultanti ik mēnesi sagatavoja un nosūtīja diasporas organizācijām, vēstniecībām un medijiem ieteikumu un skaidrojumu rakstus par remigrantiem aktuālajiem jautājumiem. Katru piektdienu Eiropas darba mobilitātes portālā norisinājās konsultatīvais čats, kura laikā NVA EURES konsultanti atbildēja uz lietotāju jautājumiem.  Sākot ar 2021.gada 28.janvāri, EURES konsultanti, balstoties uz savu darba pieredzi un piesaistot dažādu jomu ekspertus, Facebook EURES Latvia kontā veido arī remigrācijas jautājumiem veltītu  ikmēneša tiešsaistes raidījumu ciklu “Esi informēts, atgriežoties Latvijā”, lai sniegtu aktuālāko informāciju par atgriešanās iespējām Latvijā un atbildētu uz skatītāju jautājumiem.

2020.gadā NVA un darba devēju tiešās un konstruktīvās komunikācijas veicināšanai tika īstenota jauna iniciatīva – NVA vadības un vietējo darba devēju domnīcas reģionos, lai dialoga un “prāta vētras” formātā iepazīstinātu darba devējus ar NVA pakalpojumiem, apspriestu to efektivitāti, dalītos pieredzē un veiksmes stāstos, izteiktu ierosinājumus. Līdz atkārtotai ārkārtējās situācijas izsludināšanai valstī 2020.gadā domnīcas klātienē norisinājās Jelgavas novadā Zemgalē un Smiltenes novadā Vidzemē.

NVA direktore Evita Simsone: “Vēlamies, lai darba devēji un darba meklētāji uzticas aģentūrai kā vadošajam partnerim personāla atlasē. 2021.gadā mēs pilnveidosim darba devējiem piemērotu darbinieku atlases un sagatavošanas pakalpojumus, nodrošinot iztrūkstošo prasmju apguves iespējas. Gan darba meklētājiem, gan darba devējiem turpināsim piedāvāt palīdzību Covid-19 pandēmijas radīto seku pārvarēšanai, tostarp rīkosim tiešsaistes darba iespēju dienas, bet darba devējiem, kuri nodarbinās bezdarbniekus, piedāvāsim algu subsīdiju atbalstu, turklāt atbalsta saņemšanas termiņu pagarinot līdz 6 mēnešiem iepriekšējo 3 mēnešu vietā. Pilnveidojot pakalpojumu klāstu, 2021.gadā īpašu uzmanību veltīsim NVA atbalsta paplašināšanai bezdarba riskam pakļautajiem nodarbinātajiem, tostarp pirmspensijas vecuma darba ņēmējiem, kuru izglītība vai profesionālās prasmes neatbilst darba tirgus prasībām,  lai viņi, pilnveidojot prasmes un iemaņas, varētu saglabāt savas darbavietas. Attīstīsim pakalpojumus gan bezdarba riskam pakļautajiem nodarbinātajiem, gan darba devējiem. Iespējas novērtēt, apzināt un pilnveidot savas profesionālās prasmes konkurētspējai darba tirgū paplašināsim visiem saviem klientiem. Precīzāka katra darba meklētāja prasmju izvērtēšana ļaus plašāk analizēt arī datus un situāciju darba tirgū no prasmju viedokļa.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU