DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. decembrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas
1
1

Kādēļ ir grūti uzticēties valdības viedoklim un lēmumiem krīzes situācijā?

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kā nemainīga vērtība ik gadu, Starptautiskās cilvēktiesību dienas ietvaros ir tiesībsarga rīkotā konference par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem. Jau izsenis konference pulcē labākos jomas ekspertus un speciālistus, kas dalās pieredzē un sniedz skatījumu nākotnes risinājumiem. Šogad konferencē tēma tiks apskatīta no zinātnes, biznesa un juridiskās perspektīvas.

9. decembrī no 13.00-15.00 tiesībsargs aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties un sekot līdzi Tiesībsarga ikgadējai konferencei – “Kādēļ ir grūti uzticēties valdības viedoklim un lēmumiem krīzes situācijā?”.  

Latvijas Republikas Satversmes 100.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver arī tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju. Tiesību uz informācijas pieejamību galvenais mērķis ir nodrošināt cilvēku iespējas pilnvērtīgi īstenot savas tiesības brīvi veidot un paust savu viedokli. Savukārt sabiedrības tiesības sekojot līdzi tam, kā valsts pilda tai uzticētās publiskās funkcijas. Šo tiesību īstenošana ir svarīga, lai sabiedrība varētu aktīvi līdzdarboties valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanā.

Covid-19 krīze ir izgaismojusi spriedzi starp personu tiesībām uz brīvību un valsts pienākumu rūpēties par sabiedrības drošību un veselību. Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka Covid-19 vīruss ir mākslīgi radīts laboratorijā. Tas liecina, ka dezinformācija sabiedrībā ir izplatīta. Kamēr daļa sabiedrības publiski apšauba slimības bīstamību, valdība ir spiesta pieņemt daudz nepopulāru lēmumu tā izplatības mazināšanai, kas neizbēgami būtiski ierobežo cilvēktiesības un arī nes zaudējumus uzņēmējiem.

Dezinformācijas fons neveicina sabiedrības uzticību valsts pārvaldes darbam. Tas ir nozīmīgs temats par ko nepieciešams diskutēt. Svarīgi ir apzināties šķēršļus, ko rada ikviena cilvēka paša zināšanu rezistence un sociālo mediju algoritmi. Kā arī tos  šķēršļus, ko rada valsts pārvalde komunikācijā ar sabiedrību, kad norisinās lēmumu pieņemšanas process.

Tiesībsargs Juris Jansons uzsver: “Cilvēktiesības nav atceltas vai pārtrauktas pandēmijas laikā. Cilvēktiesību principiem un apsvērumiem ir jābūt klātesošiem ikviena valdības lēmuma pieņemšanā. Lai gan pandēmija prasa strauju lēmumu pieņemšanu, lēmumi nedrīkst būt sasteigti vai acīmredzami nesamērīgi”. Tāpat arī jāpiebilst, ka šajā laikā ikvienam no mums ir jābūt vienotiem. Valdībai ir svarīgi nodrošināt informāciju sabiedrībai, lai ikviens apzinātos savas cilvēktiesības.

Konferencē piedalīsies tādi eksperti, kā

  • Jānis Sārts - NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors
  • Artūrs Utināns - Psihoterapeits
  • Jānis Endziņš - Latvijas Tirdzniecibas un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs
  • Jurģis Miezainis - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs
  • Sanita Osipova - Satversmes tiesas priekšsēdētāja
  • Edvīns Danovskis - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents

Konferenci tiešsaistē varēs vērot Tiesībsarga biroja facbeook profilā - https://www.facebook.com/Tiesibsargs/posts/130790862174076 , www.tiesibsargs.lv tīmekļvietnē un portālā www.delfi.lv .

Konferences programmu var aplūkot šeit: https://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/programma_konference_1607090824.pdf

Konferencē tiks nodrošināts zīmju valodas tulks.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, līdz 28. februārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU