Enciklopēdijas “Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra. māksla” autors ir fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda loceklis Dr.h.c.hist. Vitolds Mašnovskis, izdevējs – dizaina aģentūras ”DUE” radošā komanda Intas Bērentes-Strengas vadībā. Autors Latvijas muižu kompleksu fotofiksācijai un izpētei veltījis jau četrdesmit gadus, apkopojot datus par vairāk nekā tūkstoti muižām. Enciklopēdijas “Muižas Latvijā” 3. sējumā apkopoti 94 muižu apraksti alfabētiskā secībā no burta Ķ līdz M, līdz ar to jau ir publicēts un interesentiem un pētniekiem pieejams unikāls ilustratīvais un informatīvais materiāls par teju 400 muižām visā Latvijā.
Enciklopēdijas autors Dr.h.c.hist. Vitolds Mašnovskis jaunā sējuma priekšvārdā uzsver: “Tāpat kā iepriekšējos gados, devīze paliek nemainīga: meklēt, atrast, fotografēt, aprakstīt, rādīt.” Lielāko gandarījumu autoram sagādājis tas, ka ar katru jaunu enciklopēdijas sējumu tiek veicināta interese par muižām kā neatņemamu Latvijas kultūrvēstures un kultūrainavas daļu ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Informācija par Latvijas muižām ir sasniegusi arī kaimiņvalstis – Vācijā (Mārburgā) starptautiskās izstādes par Igaunijas un Latvijas muižām “The Life of the Baltic Nobility” katalogā bija iekļautas Latvijas muižu skaistākās pilis un kungu mājas.
LZA akadēmiķis Dr.arch. Jānis Zilgalvis uzsver: “Izdevums “Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla” nāk klajā laikā, kad daudz kas ir mainījies un mainās joprojām. Daudzi muižu ansambļi atdzimst, tiek restaurēti un kalpo plašas sabiedrības vajadzībām. Šeit negribētos pieminēt hrestomātiskos un visiem jau sen zināmos un neskaitāmas reizes visas sabiedrības apmeklētos objektus, bet gan tādus, kas no aizmirstības un iznīcības modušies samērā nesen, piemēram, Jaunauces, Rankas, Liepupes, Abgunstes, Jumurdas, Lielberķenes, Odzienas, Oleru un citas muižas. Taču vesela virkne izcilu arhitektūras pieminekļu joprojām neglābjami iet bojā, piemēram, Kaucmindē, Jaunraunā, Āsterē, Vecgulbenē, Lāzberģos, Kalkūnē pie Daugavpils, Mārcienā, Zaubē (Vidzemes Jaunpilī) un citur. Enciklopēdijas autors nešķiro šos objektus, bet ar skrupulozu pedantismu vienlīdz nozīmīgi pievēršas visiem atbilstoši enciklopēdijas nostādnēm. Taču iepriekšējo izdevumu prezentācijās, kā arī privātās sarunās autors ne reizi vien ir izteicis savu sāpi – cik daudz gan no muižu kultūras jau ir aizgājis nebūtībā, ne tikai karu, bet arī mūsu nevērības rezultātā, un šis process joprojām nav apstājies…”
Vitolds Mašnovskis, raksturojot jaunajā sējumā iekļauto muižu stāvokli, ir tiešs: “Ir prieks par daļēji atsegtajiem unikālajiem sienu un griestu gleznojumiem Laidu muižā, atklājumiem Ļaudonas muižā, par veiktajiem atjaunošanas darbiem Lauteres muižā, atjaunoto Leimaņu muižas parku, Lielbātas muižas sakoptību, par sakopto Lielplatones kungu māju un parku, kā arī atjaunoto vešūzi. Iepriecina sakoptās Lielstraupes un Mazstraupes pilis, Lielvārdes parks, Liepupes apstādījumi un parters, atradumi bijušās Mārcienas muižas vietā, un vēl vairākas muižas, kurās sākti atjaunošanas darbi. Diemžēl redzētais Lestenē, Kaucmindē, Lazdonā un daudzviet citur sarūgtina.”
Enciklopēdija nav tikai skaisto skatu albums, bet arī rokasgrāmata un ceļa karte entuziastiem un profesionāļiem turpmākam darbam muižu kā būtiska Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē un saglabāšanā, tāpēc šī fundamentālā darba lielākā pievienotā vērtība ir ne tikai iepazīstināt interesentus ar sakopto un atjaunoto Latvijas muižu ēku arhitektonisko izcilību un parku skaistumu, bet gan dokumentēt arī aizmirstībā nepielūdzami drūpošo un jau zaudēto kultūrvēstures mantojumu.
SIA “DUE” vadītājas, izdevējas Intas Bērentes-Strengas komanda ir veikusi apjomīgu darbu, lai sniegtu savu artavu un liecību par paveikto kultūras mantojuma saglabāšanā. Inta Bērente-Strenga uzsver, ka šī projekta realizācija ir bijusi iespējama pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Valsts kultūrkapitāla fondu, kas sniedza finansiālu atbalstu.
