DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. novembrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Liftu ekspluatācijai nosaka stingrākas drošuma prasības

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) liftu pārbaudēs konstatēto, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar PTAC izstrādājusi un šā gada 17. novembra Ministru kabineta sēdē apstiprināts jauns regulējums liftu drošai ekspluatācijai - Ministru kabineta noteikumi “Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības prasību un tehniskās uzraudzības noteikumi”. MK noteikumu stāsies spēkā 2022. gada 1. aprīlī.

MK noteikumos definētas drošuma prasības liftiem, kas uzstādīti līdz 2000. gada 1. septembrim, ar mērķi nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem dzīvībai, veselībai un īpašumam nekaitīgu liftu un vertikālo cēlējplatformu lietošanu un uzturēšanu, kā arī atvieglot normatīvā regulējuma izpratni un piemērošanu iesaistītajām pusēm.

MK noteikumi paredz:

  • skaidru būtisko drošuma prasību noteikšanu liftiem, kas uzstādīti līdz 2000. gada 1. septembrim;
  • liftu, kas uzstādīti līdz 2000. gada 1. septembrim, drošuma novērtēšanu un pastāvošo risku novēršanas kārtību;
  • tehnisko pārbaužu veikšanu cēlējplatformām, kas pēc savas darbības vienlīdzīgas liftiem;
  • skaidru valdītāju pienākumu drošu liftu un cēlējplatformu lietošanas nodrošināšanu.

Pamatojoties uz Bīstamo iekārtu reģistra datiem, Latvijā ir 3734 lifti, kas uzstādīti līdz 2000. gada 1. septembrim  un kuriem būs jāveic drošuma un riska novēršana, lai apzinātu nepieciešamos uzlabojumus un lai nodrošinātu atbilstību jaunajām drošuma prasībām. Liftiem, kas uzstādīti līdz 2000. gada 1. septembrim, drošuma novērtēšana un riska novēršana būs vienreizējs pasākums, kas būs jāveic noteiktā termiņā un apjomā. Liftu drošuma novērtējums būs jāveic 1-3 gadu laikā atkarībā no lifta veida; risku novērtējums – 1-15 gadu laikā.

Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums skaidri nedefinē tās vertikālās cēlējplatformas (celšanas augstums virs 3m), kas uzskatāmas par bīstamajām iekārtām, un nav noteikts, ka tām jāveic tehniskā uzraudzība. Līdz ar to šobrīd iesaistītās puses (piemēram, inspicēšanas institūcijas, valdītāji) interpretē dažādi regulējuma normas, kā rezultātā vertikālo cēlējplatformu tehniskā uzraudzība netiek veikta pilnā apjomā. Ņemot vērā, ka šādas vertikālās cēlējplatformas izmanto mazāk aizsargātā sabiedrības daļa (cilvēki ar kustības traucējumiem), tiek skaidri definētas tās vertikālās cēlējplatformas, kurām inspicēšanas institūcijām jāveic tehniskā uzraudzība. Tāpēc vienlaikus apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 7. novembra noteikumos Nr. 384 “Noteikumi par bīstamajām iekārtām”, vertikālās cēlējplatformas iekļaujot bīstamo iekārtu sarakstā. 

Prasības bīstamajām iekārtām, to valdītājiem, apkalpojošajam personālam un personām, kuras lieto bīstamās iekārtas, ir noteiktas likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”. Šo iekārtu uzraudzību veic PTAC, savukārt tehniskās pārbaudes veic inspicēšanas institūcija, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā.

Kā informēts iepriekš, PTAC iepriekšējos gados, veicot liftu uzraudzības pasākumus, konstatēja, ka no pārbaudītajiem 259 liftiem 159 liftiem tika konstatētas neatbilstības:

  • 15% liftu nebija veiktas tehniskās pārbaudes;
  • 81% no neatbilstošajiem liftiem konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt drošu lifta lietošanu;
  • 47% no pārbaudītajiem liftiem, kuriem bija spēkā esošā tehniskā pārbaude, tika konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt drošu lifta lietošanu.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI