Ūdensapgāde un notekūdeņu apsaimniekošana ir ne tikai būtiska valsts un pašvaldības funkcija, bet tā ietekmē gan vidi, gan arī iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas sistēmas un ar to saistītā politika nebūs efektīva, ja valstī netiks ieviesta un īstenota ilgtspējīga, vienota un sistēmiska pieeja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā ar skaidri iezīmētiem Eiropas Savienības, valsts, pašvaldību un ūdenssaimniecības uzņēmumu iespējamiem finanšu avotiem un atbalstu.
Nav pieļaujams, ka Latvijas ūdenssaimniecības sistēmai šobrīd pieejamais finansējums ir tikai ap 7% no nepieciešamā apjoma. Daļa no nozares sakārtošanas pasākumiem paredzēti VARAM izstrādātajos notekūdeņu apsaimniekošanas un dzeramā ūdens investīciju plānā un ūdensapgādes investīciju plānā 2021.–2027. gadam, bet, lai sistēmu sakārtotu atbilstoši ES un dzīves diktētajām prasībām, jāīsteno gan šie plāni, gan jāizbūvē visi plānotie notekūdeņu savākšanas tīkli, jāizveido potenciālie pieslēgumi un jāveic vēl milzumdaudz citu uzlabojumu.
Atbildīgie politiķi apgalvo, ka administratīvi teritoriālā reforma atrisināšot daudzas nepilnības un trūkumus, arī šos, taču ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības risinājumi nav saistāmi ar mehānisku pašvaldību apvienošanu, bet gan ar ekonomiski pamatotu aglomerāciju izvēli, paredzot atbilstošu valsts atbalstu notekūdeņu investīciju plānā definētajam apjomam, it īpaši pieslēgumiem pie centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu palielināšanai un centralizēto notekūdeņu dūņu apstrādes un pārstrādes centru izveidei reģionos.
LPS un LŪKA vienojušās par tālāku sadarbību iedzīvotāju izglītošanā, rekomendāciju sagatavošanā pašvaldībām saistošo noteikumu izstrādei par pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu pievadu izbūvei un atbalsta mehānismu izstrādē pašvaldību kapitālsabiedrībām. Tomēr lielais darbs – skaidras un ilgtspējīgas politikas noteikšana ūdenssaimniecības jomā – paliek valsts un pirmām kārtām VARAM pusē.
