Dabas motīvs mākslinieces glezniecībā ir bijis klātesošs vienmēr, taču pēdējos četrus gadus viņas aizraušanās ir meklēt simboliskas augu kompozīciju līdzības ģimeņu, sabiedrības un indivīda attiecībām ar sevi un ārpasauli. Augu lapas nereti nostājas tā, ka spēj izstāstīt līdzcilvēku noklusēto, palūgt nepalūgto piedošanu, atzīties slēptajā mīlestībā, norādīt uz atšķirībām un līdzībām vienlaikus. Turklāt augu klātbūtne brīnišķīgi nomierina, atbrīvo un samīļo mūslaiku nogurušo cilvēku – tas ir ideāls sākums sarunai par to, ko atklāt nav laika, nav drosmes.
Gleznu motīvi palēnām meklēti un atrasti Eiropas botāniskajos dārzos, un, tāpat kā dārzos ir tematiskās augu zonu grupas, arī izstādē augu gleznas aktualizē dažādas attiecību līdzības. Piemēram, gleznas ar kaktusu motīviem ir tieši un ironiski stāsti par ģimeņu attiecībām – par to, kā radinieku acīs visi mazliet sacenšamies un ka visasākā adata, ko iedurt otram sānos, nāk no tuvākā. Paparžu motīvs stāsta par vieglām ļaušanās pilnām attiecībām pašam ar sevi. Palmu gleznās visbiežāk risinātas partnerattiecību situācijas.
Māksliniece Ieva Kampe-Krumholca dzimusi 1992.gadā Valkā. No 2011. līdz 2017.gadam Latvijas Mākslas akadēmijā studējusi stājglezniecības restaurāciju un glezniecību. Šobrīd dzīvo un glezno Kocēnos. Izstāde Valmieras muzejā skatāma līdz 5.decembrim.
