EVA ziņojumā ir iekļautas norādes par sugu populāciju samazināšanos. Biotopu stāvoklis ES ir graujošs – 81% ir “vājš” vai “slikts” un vairāk nekā 1/3 daļa turpina pasliktināties. Sugu izvērtējums atklāj līdzīgas tendences – vairāk nekā 60% sugām ir “vājš” vai “slikts” statuss un tikai 6% ir vērojamas uzlabošanās tendences, taču 1/3 sugu stāvoklis joprojām pasliktinās. Zivju sugām klājas vēl sliktāk – 38% no tām ir “slikts” aizsardzības statuss, bet 50% zivju un abinieku stāvoklis turpina pasliktināties
Pamatojoties uz novērtējumu, aģentūra steidzami aicina dalībvalstis uzlabot savu sniegumu dabas daudzveidības saglabāšanā, īstenojot ES tiesību aktus, kā arī nodrošināt pietiekamu finanšu un cilvēkresursu pieejamību. EVA atzīst, ka ES līmenī ir nepieciešams arī nozīmīgs darbs, lai novērstu dabas zaudējumu cēloņus, pārveidojot ES kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) par efektīviem instrumentiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai
"Diemžēl jaunākās ziņas nav pārsteigums. Ja mēs vēlamies Eiropā un arī Latvijā nodrošināt labāku dzīvās dabas stāvokli, tad mērķtiecīgākiem jākļūst aizsargājamo teritoriju izveides un apsaimniekošanas pasākumiem, kā arī steidzami jāmainās dabas resursu apsaimniekošanai ārpus aizsargājamajam teritorijām, tai kļūstot dabai draudzīgākai," atzīst Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors. “No lauka līdz galdam” un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijās Komisija noteikusi ļoti svarīgus mērķus. Tomēr ar šiem mērķiem vien nepietiek, svarīgi, cik Latvija un citas dalībvalstis godīgi uztvers problēmas būtību un būs gatavas reālai rīcībai. Krasas izmaiņas ir nepieciešamas arī ES lauksaimniecības politikā, virzot finansējuma pieejamību klimatam un dabai draudzīgām praksēm.
Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja papildina: “Pārāk ilgi pārzveja, piezveja un destruktīvas ieguves metodes tiek minētas kā virzītājspēks mūsu jūras vides pasliktināšanai. Līdztekus labākai kopējās zivsaimniecības politikā iekļauto ilgtspējības noteikumu ieviešanai, mūsu jūras bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas atslēga joprojām ir aizsargājamās teritorijas, kas nodrošinās dzīvotnes un patvērumu apdraudētajām sugām. ES dalībvalstīm obligāti ir jānodrošina efektīva aizsardzība vismaz 30% jūru platībām. ”
Šajā nedēļā ES līmenī tiks pieņemti vairāki īpaši nozīmīgi lēmumi. ES ministri un Eiropas Parlaments ne tikai pieņems attiecīgās nostājas par KLP nākotni, bet arī vides ministri – secinājumus par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam.
Pasaules Dabas Fonds aicina Latvijas pārstāvjus un EP deputātus uzklausīt pārliecinošos zinātniskos pierādījumus, pārorientējot KLP dabai draudzīgas lauksaimniecības atbalstam, kā arī aicina ministriem pilnībā atbalstīt ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un tās saistības.
[1] EEZ ziņojumā īpaši mērīts progress 1. mērķa (“Par 100% vairāk biotopu un par 50% vairāk sugu novērtējumu ar labvēlīgu vai uzlabotu aizsardzības statusu”) un 3. mērķa (“Palielināt lauksaimniecības teritorijas, uz kurām attiecas KLP pasākumi, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību; uzlabot mežsaimniecību”) sasniegšanā bioloģiskās daudzveidības stratēģijā
Dabas Stāvoklis Eiropas Savienībā ziņojums - https://www.eea.europa.eu/publications/state-of-nature-in-the-eu-2020
