Iepriekš Dzintra Balta Tieslietu padomē bija ievēlēta no apgabaltiesu tiesnešu vidus, un viņa bija arī Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece. Pēc pārcelšanas Augstākās tiesas senatores amatā Augstākās tiesas plēnums Dzintru Baltu ievēlēja par Tieslietu padomes locekli no Augstākās tiesas tiesnešu vidus. Tieslietu padome lēma, ka Dzintra Balta arī turpmāk pildīs padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus.
Desmit tiesnešu vakances no rajona (pilsētu) tiesām pārceļ uz Ekonomisko lietu tiesu
Tieslietu padome vienojās, ka desmit no rajona (pilsētu) tiesās esošajām tiesneša vakancēm tiek pārceltas uz Ekonomisko lietu tiesu, kas sāks darbu no 1.janvāra.
No Rēzeknes tiesas pārcelta viena vakance (Balvos), no Kurzemes rajona tiesas – trīs vakances (viena Kuldīgā, divas Saldū), no Vidzemes rajona tiesas – trīs vakances (Gulbenē, Valkā un Limbažos), no Zemgales rajona tiesas – divas vakances (Bauskā un Dobelē), no Administratīvās rajona tiesas – viena vakance.
Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanai papildus četras tiesneša amata vietas nepieciešamas Rīgas apgabaltiesai. Divas amata vietas uz Rīgas apgabaltiesu pārceltas no Kurzemes apgabaltiesas un Latgales apgabaltiesas, vēl divas vietas tiks pārvirzītas no pašā Rīgas apgabaltiesā esošajām septiņām tiesnešu vakancēm.
Lai noteiktu, kuras tiesnešu vakances ir pārceļamas uz Ekonomisko lietu tiesu, Tiesu administrācija analizējusi statistikas rādītājus, tiesu noslodzes rādītājus, kā arī ņēma vērā konkrēto tiesu priekšsēdētāju viedokli. Tiesu administrācija uzskata, ka tiesnešu amata vietu samazināšana šajās tiesās būtiski nepalielinās lietu atlikumu un lietu izskatīšanas termiņus.
Par vairākumu tiesneša amata vietu pārcelšanu diskusiju nebija, bet par divām vakancēm – Zemgales rajona tiesā Dobelē un Kurzemes rajona tiesā Saldū – tiesu priekšsēdētāju piekrišanas nebija, un par tām Tieslietu padomē bija plašāka diskusija.
Izpildot likumā “Par tiesu varu” noteikto uzdevumu pārcelt nepieciešamo tiesneša amata vietu skaitu Ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, Tieslietu padome norādīja, ka nepieciešams izstrādāt vienotus un precīzus kritērijus tiesu slodzes aprēķināšanai, jo pašreizējos Tiesu administrācijas izmantotos mehāniskos aprēķinus tiesas neuzskata par objektīviem.
Tiesnešu amata kandidātu atlase: komisiju vēl neizveido, par kandidātu apmācību diskutē, par atklātiem konkursiem vienojas
Tieslietu padome šajā sēdē vēl neizveidoja Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases komisiju, bet izsludināja jaunu tiesnešu pieteikšanos darbam šajā komisijā.
Tieslietu padomē saņemta informācija, ka no Rīgas apgabaltiesas padomei nav nosūtīti visu pieteikušos kandidātu pieteikumi. Pieņemot, ka arī citās tiesās varētu būt šādi pārprasts aicinājums tiesu priekšsēdētājiem organizēt kandidātu pieteikšanos un izvirzīšanu, Tieslietu padome atlika šī jautājuma izskatīšanu.
Tieslietu padome uzskata, ka ir svarīgi veicināt iekšējo demokrātiju un atvērtību tiesu sistēmā un tiesnešu aktīvu līdzdalību pašpārvaldē un tiesu sistēmai būtiskos procesos.
Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases kārtībā noteikts, ka amata kandidātu atlasei Tieslietu padome uz trim gadiem izveido komisiju, kuras sastāvā ir trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētu) tiesu tiesneši. Lai nodrošinātu Tieslietu padomes izstrādātā jaunā tiesneša amata kandidātu atlases procesa veiksmīgu un Tieslietu padomes noteiktajiem principiem atbilstošu ieviešanu, padome noteica, ka šīs komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.
Plašas diskusijas Tieslietu padomes sēdē izvērsās par rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu apmācību. Jautājumi bija par to, vai apmācība ietverama tiesnešu amata kandidātu atlases kārtībā kā daļa no atlases procesa, kurā atlases posmā un kāda satura apmācība kandidātiem nodrošināma, kā arī par to, vai par šo apmācību kandidātiem jāmaksā. Pie šo jautājumu izlemšanas Tieslietu padome atgriezīsies pēc viedokļu apkopošanas un konkrētu priekšlikumu sagatavošanas.
Tieslietu padome apsprieda arī to, vai apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlase organizējama atklātā konkursā, vai vispirms rīkojams iekšējais konkurss starp pirmās instances tiesnešiem. Tieslietu padome vienojās, ka rīkojams atklāts konkurss, jo tas dotu iespēju tiesu sistēmā ienākt juristiem ar citu profesionālo pieredzi, kas vērtējams pozitīvi. Tas nenozīmē sašaurināt pirmās instances tiesnešu izaugsmes iespēju, veidojot karjeru tiesu sistēmā, jo augsti profesionālam pirmās instances tiesnesim nebūtu jābaidās konkurēt vienā konkursā ar juristiem, kas nāk no citām profesijām. Taču, kā norādīja Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Māris Vīgants – nepieciešams izstrādāt metodiku, kā salīdzināt tiesnešu un citu juristu kvalifikāciju un atbilstību apelācijas instances tiesneša līmenim.
Iespēja nodot lietu citai tiesai saglabājama, bet izmantojama kā izņēmuma norma
Kā risinājums slodžu izlīdzināšanai starp tiesām un lietu ātrākai izskatīšanai civilprocesā tiek izmantots Civilprocesa likuma 32.1panta regulējums, kas ļauj pārsūtīt lietas no vienas tiesas uz citu. Tieslietu padome diskutēja, vai šī norma, kas likumā ieviesta uz noteiktu laiku, nosakāma kā pastāvīga likuma norma. Prakse liecina, ka lietas pārsūtīšanas pamatojums ne vienmēr ir pietiekams un ne vienmēr sasniedz šī izņēmuma mērķi – paātrināt lietas izskatīšanu, kā arī ne vienmēr pietiekami tiek izvērtēta tiesas pieejamība procesa dalībniekiem.
Tieslietu padome vienojās, ka šī Civilprocesa likuma norma būtu saglabājama, taču pielietojama saprātīgi un vienīgi izņēmuma gadījumos. Līdz ar to jāpārbauda, vai nav aktualizējamas arī Tieslietu padomes apstiprinātās Vadlīnijas organizējot tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākai izskatīšanai.
