Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēka celta 1748. gadā, tā atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un nozīmīgajā 13. līdz 20. gadsimta arhitektūras piemineklī – Doma baznīcas un klostera ansamblī. Dokumentālas liecības vēsta, ka iepriekš ēkas fasādes pārbūves darbi norisinājušies – 1884. gadā arhitekta Kārļa Johana Felsko vadībā, un tolaik izveidotā fasādes kompozīcija ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.
“Darbi tika veikti rūpīgi, ievērojot Latvijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes, Esam gandarīti, ka šogad, neskatoties uz pandēmijas radītajiem apstākļiem un tās izaicinājumiem, esam raduši iespēju atjaunot fasādi vēl vienai skaistai, vēsturiskai ēkai Rīgā, kas nu var priecēt ne tikai muzeja apmeklētājus un darbiniekus, bet arī Rīgas viesus,” atklāj R. Griškevičs.
Zināms, ka pēdējie nozīmīgie ēkas remontdarbi veikti 20. gadsimta astoņdesmito gadu izskaņā, kad laika posmā no 1988. līdz 1989. gadam daļai muzeja ēkas jumta tika nomainīti dakstiņi, līdz ar to nupat pabeigtie ēkas fasādes atjaunošanas darbi uzskatāmi par vēsturisku notikumu, kas ļaus ēkai Palasta ielā pēc vairāk kā gadsimta atgūt savu kādreizējo cienību.
Muzeja ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti un fasādes atjaunošanas darbu būvprojektu VNĪ vadībā izstrādāja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”. Būvdarbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, savukārt būvuzraudzību nodrošināja SIA “Būvēlogs projekti”. Projekta kopējās izmaksas ir 207 150 eiro (bez pvn). Finansējuma avots – programma UNESCO Pasaules kultūras mantojuma “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku sakārtošanai – bīstamības un avārijas situāciju novēršanas pasākumu nodrošināšanai.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, un laika gaitā tas ir izveidojies par vienu no lielākajām kultūrvēsturiskā mantojuma krātuvēm Latvijā. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 500 000 priekšmetu, kas sistematizēti aptuveni 80 kolekcijās. Tie atspoguļo Rīgas politisko un ekonomisko attīstību, kultūru un sadzīvi no pilsētas rašanās līdz pat mūsdienām, kā arī Latvijas kuģniecības vēsturi. Muzeja krājumā ietvertie priekšmeti pēc to izcelsmes attiecas ne tikai uz Rīgu un Latviju, bet aptver plašu ģeogrāfisko areālu.
Kopumā VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Šobrīd atjaunošanas procesā ir fasādes vairākām valstiski nozīmīgām ēkām Rīgā – Ekonomikas ministrijas ēkai Brīvības iela 55, Veselības ministrijas ēkai Brīvības ielā 72, Tiesībsarga biroja ēkai Baznīcas ielā 25, Farmācijas muzeja ēkai R. Vāgnera ielā 13, kā arī vēsturiskajai “Saktas” ēkai – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu ekspozīcijas vietai Brīvības bulvārī 32. Tuvākajā laikā plānots uzsākt atjaunošanas darbus Muitas nama jeb Iekšējā drošības biroja ēkas fasādei Kr. Valdemāra ielā 1A, Rīgā, Leļļu teātrim Kr. Barona ielā 16/18, KNAB ēkas fasādei Citadeles ielā 1 un citām.
Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
