Tikšanās laikā Ministru prezidents K.Kariņš apliecināja, ka ir sadzirdējis pašvaldības, izvērtē esošo situāciju un ir gatavs meklēt konkrētus un racionālus risinājumus. G.Kaminskis uzsver, ka sarunas mērķis bija argumentēti izstāstīt premjeram par situāciju pašvaldībās un tām būtiskajām sekām, kādas radīs plānotās izmaiņas IIN proporcijā par labu valstij.
Plānotais ieņēmumu samazinājums būtiski ietekmēs pašvaldību budžetus, kas šajā situācijā ir nesamērīgi. Jau nākamgad pašvaldībām būs jārod papildu finansējums apmēram 50 milj. eiro apmērā, lai nodrošinātu valdības, Satversmes tiesas un Saeimas pieņemtos lēmumus par papildu obligāti īstenojamiem pasākumiem pašvaldībās. Tāpēc vēl turpināsim diskusijas ar Finanšu ministriju par iespējām kompensēt pašvaldībām ieņēmumu samazinājumu un, ņemot vērā šīs dienas sarunu ar premjeru, runāsim par pašvaldību aizņemšanās iespēju paplašināšanu, jo valsts var aizņemties savu izdevumu segšanai, bet pašvaldības nevar, akcentē G.Kaminskis.
Ieņēmumi no IIN ir pamatienākumi, kas nonāk pašvaldību budžetā pamatfunkciju veikšanai, tajā skaitā dažādiem pabalstiem, bērnudārzu pedagogu algām, skolēnu brīvpusdienu apmaksai, jaundzimušo un pensionāru atbalstam, skolu un aprūpes centru medicīnas māsu atalgojumam, atlaidēm dažādiem pakalpojumiem un citām būtiskām iedzīvotāju vajadzībām.
Izmaiņas IIN proporcijā pašvaldību budžetos 2021.gadā radīs ieņēmumu samazinājumu 104,6 milj. eiro apmērā. Savukārt pašvaldībām jāīsteno virkne papildu pasākumu, kam nepieciešams finansējums, tai skaitā garantētā minimālā ienākuma līmenis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā palielināsies par 70% (no 64 eiro 2020.gadā uz 109 eiro 2021.gadā), trūcīgas personas ienākumu līmenis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tiks palielināts par 80% (no 128,06 eiro 2020.gadā uz 272 eiro 2021.gadā). Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, plānotās izmaiņas pašvaldību budžetā 2021.gadā prasīs papildu vismaz 24 milj. eiro.
Tāpat nākamgad minimālā mēneša darba alga būs 500 eiro, līdz ar to pašvaldībām nākamgad būs nepieciešami līdzekļi darba samaksas palielināšanai, turklāt atalgojums jāpaaugstina arī bērnudārzu pedagogiem, pedagogu palīgiem, medicīnas māsām u.c. Papildu izdevumi būs jāparedz arī administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai u.c. pasākumiem.
Lai arī Latvijai tuvākajos gados būs pieejami līdzekļi no Eiropas Savienības atjaunošanas fonda, pagaidām nav zināms, vai daļa no finansējuma būs pieejama pašvaldībām, kad tā būs pieejama un kādi būs nosacījumi.
Sarunā piedalījās arī finanšu ministrs Jānis Reirs, LPS priekšsēža vietnieks, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un LPS priekšsēža vietnieks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks.
Nākamā diskusija ar FM notiks šī gada 30.septembrī.
