Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā it sevišķi nozīmīga ir pašvaldību rīcība un pienākumu izpilde notekūdeņu apsaimniekošanas jomā, organizējot teritorijā radīto notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, nodrošinot šā pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem, kā arī apzinot notekūdeņu apjomus, kas netiek savākti centralizētā veidā. VARAM kā vides politikas veidotāja konsultē pašvaldības notekūdeņu apsaimniekošanas jomā – izstrādā metodiskus materiālus, organizē informatīvus pasākumus, taču grūtības ūdenssaimniecības apsaimniekošanā visbiežāk ir mazajām pašvaldībām, kur pakalpojumu sniegšana ir sadrumstalota. Administratīvi teritoriālā reforma mazinās pašvaldību nevienlīdzību notekūdeņu apsaimniekošanā, radot teritoriāli lielāku pašvaldību izveidi, un sniedzot iespēju katrai pašvaldībai rast optimālāko savas pārvaldes risinājumu.
Ministrs Juris Pūce (AP!) “Ministrija izstrādā vienotas prasības notekūdeņu savākšanai, novadīšanai un attīrīšanai visās pašvaldībās, kas sniegs gan labāku pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem, gan arī mazinās vides piesārņojumu. Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, pašvaldībām būs pietiekama kapacitāte sakārtot ūdenssaimniecības pakalpojumus, nodrošināt centralizētu to attīrīšanu un atvēlēt līdzekļus iekārtu uzturēšanai. Lai īstenotu vides investīcijas, tostarp attīstītu ūdenssaimniecības infrastruktūru, jau šobrīd pašvaldības ministrijā var pieteikt savus projektus valsts aizdevuma programmai. Tāpat ministrija meklē risinājumus, lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kur vien tas iespējams. Ministrijas ieskatā vietās, kur ir iespējams pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, tas būtu jādara obligāti, paredzot pietiekamu laiku, lai to veiktu, ņemot vērā iedzīvotāju sociālekonomiskās iespējas.”
Notekūdeņu apsaimniekošanas politikas mērķis ir mazināt piesārņojumu, ko vidē rada mājsaimniecību, ražotņu, sabiedrisko vietu un lietus radītie notekūdeņi. VARAM ir izstrādājusi prasības (Ministru kabineta “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” un “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”) notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, nodrošinājusi ūdeņu stāvokļa vērtējumu un, apzinājusi prioritāri aizsargājamos ūdeņus, kā arī precizējusi notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas uzlabojumiem nepieciešamos ieguldījumus.
Ieguldījumi ūdenssaimniecības infrastruktūrā – centralizēto kanalizācijas savākšanas un ūdens apgādes tīklu atjaunošana un paplašināšana, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu renovācija un jaunu izbūve, kā arī dzeramā ūdens sagatavošanas staciju rekonstrukcija un jaunu celtniecība – ir viena no vides investīciju prioritātēm. Pēdējo 20 gadu laikā ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā ieguldīti vairāk nekā 848 miljoni eiro, lielākā daļa (71%) Latvijai pieejamās vides investīcijas.
Lai veicinātu mājsaimniecību pieslēgumu ierīkošanu projektā izbūvētajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, šobrīd pašvaldībām ir pieejams valsts atbalsts pieslēgumu izbūves veicināšanai, ja šādu līdzfinansējumu paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Pašvaldību aizdevumu programma ir daļa no ministra Pūces ekonomikas atveseļošanas plāna, kas paredz sociāli, ekonomiski un attiecībā uz vidi atbildīgu sākotnēji plānoto investīciju pārstrukturizāciju, lai nodrošinātu, ka pieejamais finansējums tiek pamatā novirzīts COVID-19 seku mazināšanai uz tautsaimniecību, tostarp radot darba iespējas iedzīvotājiem. Finansējuma pieejamībai ir sagatavoti un MK jau apstiprināti vairāki projektu pieteikumi. Interese par minētajiem MK noteikumiem par valsts atbalsta aizņēmuma saņemšanas iespējām bija sešām pašvaldībām, tomēr atbilstoši vērtēšanas kritērijiem tālāk aizņēmumam ir virzīti kopumā trīs projekti ar kopējo finansējumu 1,6 milj. EUR, kas paredz atbalstu pieslēgumu ūdenssaimniecības tīkliem izbūvei mājsaimniecībām ar 2152 iedzīvotājiem.
Notekūdeņu savākšanas un apsaimniekošanas jomā ilgstoši galvenais uzsvars ir bijis uz notekūdeņu centralizētas savākšanas un attīrīšanas pieejamības nodrošināšanu un paplašināšanu, attīrīšanas kvalitātes uzlabošanu. Lielāki centralizēti savākto un attīrīto notekūdeņu apjomi samazina vides piesārņojumu, turklāt tādējādi tiek pildītas arī ES dalībvalstīm izvirzītās prasības centralizētai notekūdeņu apsaimniekošanai. Tomēr, izvērtējot vides investīciju ietekmi un efektivitāti, ministrija secina, ka arī nākotnē Latvijā būs vietas (gan aglomerācijās, gan citās apdzīvotajās vietās un lauku teritorijās), kur racionālāk un ekonomiski pamatotāk būs izmantot decentralizētus risinājumus notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai.
VARAM vērš uzmanību, ka jautājumā par Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto ūdenssaimniecības infrastruktūras projektu mērķu sasniegšanu raksturojošiem rādītājiem un īstenoto projektu mērķu sasniegšanas novērtējumu, ministrijas un Valsts kontroles revīzijas ziņojuma redzējums nesakrīt. Ministrijas secinājumi balstīti uz datiem atbilstoši informācijas apkopojumam par pieslēgumu izveidi līdz 2019.gada 31.decembrim, bet izlasē ir iekļauti projekti, kuriem vēl nav noslēdzies projekta pēcuzraudzības periods, tas ir, piecu gadu periods, tādejādi notiek vēl informācijas apkopošana, un, ņemot vērā datu apkopojumu uz 2020.gada 30.jūniju, secināms, ka pieslēgumu skaits ir jau palielinājies un ir vērojams pozitīvs progress faktisko pieslēgumu izveidē. Būtiski ņemt vērā apstākli, ka ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektu iznākuma rādītājam ministrija kā mērvienību pieslēgumu uzskaitei izmanto iedzīvotāju skaitu, kamēr revīzijas ziņojumā kā pieslēgumu rādītāja mērvienība izmantots ierīkoto ēku pieslēgumu skaits – šīs atšķirības dēļ nesakrīt arī Valsts kontroles un VARAM informācija par pieslēgumu izveidi.
Ministrija kopš 2016. gada attīsta regulējumu arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu jomā, kā arī aktīvāk strādā ar pašvaldībām, gan dodot tām uzdevumus regulēt atsevišķus ar decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu saistītus jautājumus pašvaldību saistošajos noteikumos, gan gatavojot informatīvus un metodiskus materiālus, gan organizējot dažādus informatīvus pasākumus un piedaloties tajos. Decentralizētas notekūdeņu apsaimniekošanas jomas politika ir salīdzinoši jauna, tādēļ VARAM piekrīt Valsts kontroles revīzijā norādītajam un turpina strādāt pie regulējuma izvērtēšanas un pilnveidošanas, lai sekmētu tā ieviešanu.
Kopumā ministrija piekrīt revīzijas ziņojumā paustajam, un pašlaik strādā pie valsts mēroga stratēģijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai un plāno piesaistīt atbalstu ilgtspējīgu lietus ūdeņu noteces sistēmu izveidei pilsētās. Vienlaikus ministrija ņems vērā ieteikumus izvērtēt tiesību aktu prasības un uzlabot to ieviešanas uzraudzību.
