DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
09. septembrī, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

OECD: Latvijā profesionālā izglītība sniedz lielākas iespējas karjeras attīstībai

Šodien, 9. septembrī, tika prezentēti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojuma “Education at a glance 2020” Latvijas dati. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ziņojums reizi gadā sniedz datus un analīzi par to, kā darbojas un attīstās pasaules valstu izglītības sistēmas. Ziņojums aptver visas izglītības pakāpes, sākot ar pirmsskolas izglītību līdz augstākajai un pieaugušo izglītībai, bet šogad ziņojumā vairāk izcelta profesionālā izglītība.

OECD ziņojumā secināts, ka 89% profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņu Latvijā apgūst programmas, kas sniedz pieeju studijām augstākajā izglītībā, kamēr vidēji OECD valstīs šajā izglītības veidā un pakāpē tāda iespēja ir 70% audzēkņu. Nepastarpināta pāreja no profesionālās izglītības programmām uz augstākām izglītības pakāpēm jauniešiem palielina iespējas iegūt darbu un arī augstākus ienākumus.

Pārskats atklāj, ka Latvijā profesionālās izglītības programmās sākot no pamatizglītības otrā posma līdz 1. līmeņa augstākajai (koledžas) izglītībai mācās 32% audzēkņu un tas atbilst vidējam OECD valstu rādītājam (32%). Lielākajā daļā OECD valstu profesionālā izglītība ir svarīga vidējās izglītības daļa. Latvijā profesionālās vidējās izglītības programmās mācās 39% audzēkņu, kas ir nedaudz zemāks rādītājs nekā vidēji OECD valstīs, kur tie ir 42%.

Nodarbinātība un izglītība

2019. gadā Latvijā 20% pieaugušo 25‒34 gadu vecumā  augstākā iegūtās izglītības pakāpe bija profesionālā vidējā izglītība, kamēr 25% pieaugušo bija iegūta vispārējā vidējā izglītība. Nodarbinātības līmenis gados jaunu pieaugušo vidū ar profesionālo vidējo izglītību parasti ir augstāks nekā šīs vecuma grupas pārstāvjiem ar iegūtu vispārējo vidējo izglītību (par deviņiem procentpunktiem vidēji OECD valstīs). Latvija ir izņēmums – nodarbināti 80% 25‒34 gadus vecu personu ar profesionālo vidējo izglītību, kamēr no vispārējo vidējo izglītību ieguvušajiem nodarbināti ir 78% pieaugušo.

Ziņojumā konstatēts, ka īsā cikla augstākās izglītības (koledžas) programmas OECD valstīs galvenokārt ir veidotas kā profesionālās izglītības programmas, un kopā ar bakalaura programmām ir otrs izplatītākais ceļš uz augstāko izglītību. Ja šobrīd novērojamās tendences nemainīsies, Latvijā 14% jauniešu pirms 25 gadu vecuma iestāsies koledžas studiju programmās, salīdzinot ar vidēji 10% jauniešu OECD valstīs. No šajās programmās studējošajiem Latvijā 60% ir sievietes, bet vidēji OECD valstīs ‒ 52% sieviešu.

OECD analīzē secināts, ka vidēji OECD valstīs 2019. gadā nodarbinātības līmenis 25‒34 gadus vecu pieaugušo vidū bez iegūtas vidējās izglītības bija 61%,  šī vecuma pieaugušo vidū ar iegūtu vidējo izglītību – 78%, bet to pieaugušo vidū, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību – 85%. Latvijā attiecīgais sadalījums bija 65% pieaugušo bez iegūtas vidējās izglītības, 79% pieaugušo ar iegūtu vidējo izglītību un 89% pieaugušo ar iegūtu augstāko izglītību. Lielākajā daļā OECD valstu un partnervalstu augstākās izglītības diploms sniedz ievērojamas priekšrocības atalgojuma ziņā. Latvijā 2018. gadā personas vecuma grupā 25‒64 gadi ar augstāko izglītību, pilna laika darbā nostrādājot visu gadu, nopelnīja par 46% vairāk nekā tie pilna laika darbinieki gadā, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, kamēr OECD valstīs šis rādītājs vidēji sasniedz 54%.

Līdzās ieguvumiem ekonomikā un nodarbinātībā augstākās izglītības iegūšana saistīta arī ar sociālajiem ieguvumiem. Piemēram, tie, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, biežāk uzskata, ka spēj ietekmēt valstī pieņemtos lēmumus. 2016. gadā vidēji OECD valstīs, kas piedalījās Starptautiskajā Sociālā pētījuma programmā (International Social Survey Programme), 41% pieaugušo ar augstāko izglītību piekrita šim apgalvojumam, kamēr šāds vērtējums bija tikai 28% pieaugušo bez vidējās izglītības. Latvijā tam piekrīt 21% pieaugušo ar augstāko izglītību un tikai 10% to, kuru izglītība ir zem vidējās.

Izglītība Covid-19 laikā

Skolu darbības atsākšana klātienē pandēmijas kontekstā ir atkarīga no iespējas ieturēt drošu 1‒2 metru distanci starp skolēniem un darbiniekiem. Valstīm ar mazāku skolēnu skaitu klasēs varētu būt vieglāk ievērot jaunos distancēšanās ierobežojumus. Latvijā vidējais skolēnu skaits pašvaldību sākumskolas klasēs ir 17, tas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs, kur tas ir 21.  Pašvaldību skolās pamatizglītības otrajā posmā Latvijā vienā klasē vidēji ir 16 skolēni, kamēr OECD valstīs vidēji šī posma klasēs ir 23 skolēni.

Ziņojumā konstatēts, ka 2017. gadā valsts izdevumi par izglītību no sākumskolas līdz augstākajai izglītībai Latvijā bija 9%, kas ir mazāk nekā vidējais OECD rādītājs 11%. Tā kā nav skaidrības par iespējamo Covid-19 pandēmijas kopējo ietekmi uz izglītības izdevumiem, valdībām OECD valstīs nāksies pieņemt sarežģītus lēmumus par resursu sadali, jo to līdzekļi tiek ieguldīti valstu ekonomikās un veselības jomā.

Tāpat pārskatā uzsvērts, ka ekonomikām, cenšoties pārvarēt ierobežojumu radītās samazinātās aktivitātes sekas, var paaugstināties bezdarba līmenis. Situācija ir nestabilāka tiem iedzīvotājiem, kuru iegūtais izglītības līmenis ir zemāks, jo viņi retāk var būt nodarbināti attālināti. 2019. gadā, pirms sākās pandēmija, Latvijā bez darba bija 14% gados jaunu pieaugušo bez vidējās izglītības, kamēr no 25‒34 gadus vecajām personām ar augstāko izglītību bez darba bija tikai 4%. Papildu finanšu resursi, kurus Latvija šogad novirzīja pieaugušo izglītībai un nodarbināto mācībām, varētu palīdzēt mazināt Covid-19 krīzes ietekmi.

Plašāka informācija IZM tīmekļvietnē, te pieejams video no 9.septembra pasākuma: https://youtu.be/o-0WFgn2A40

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU