Ministrs Juris Pūce: “Pasaule joprojām cīnās un arvien skaudrāk izjūt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomikas attīstību un ikdienu, šī pieredze ir jāņem vērā un jākoncentrējas uz klimatam draudzīgu risinājumu ieviešanu. Darbam pie ilgtspējīgas un videi nekaitīgas ekonomikas atveseļošanas programmas jābūt centrā, skaidri apzinoties, ka “zaļās” izvēles ir iespējas attīstīt jaunas, ienesīgas nozares un darba vietas, kas var kļūt par straujākas ekonomikas izaugsmes pamatu.”
Klimata pārmaiņas joprojām ir tiešs un eksistenciāls drauds pasaulei. 2019. gads noslēdza desmit gadus lielu karstumu un ekstremālu laika apstākļu vilni visā pasaulē. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome un Pasaules Meteoroloģijas organizācija pēdējos ziņojumos ir izdevušas bargus brīdinājumus par globālās temperatūras paaugstināšanās pieaugošo negatīvo ietekmi.
Svarīgi atzīmēt, ka “zaļā atveseļošanās” būtu jābalsta uz ilgtspējas koncepciju, kas nozīmē, ka nav vietas kompromisam starp ekonomikas izaugsmi un vidi. Visos lēmumos, ko pieņem atsevišķi uzņēmumi vai valdības, ir jāņem vērā visi trīs ilgtspējas komponenti – ekonomiskie, sociālie un vides. Tāpēc patiesa ilgtspēja ir balstīta uz sadarbību un lēmumu pieņēmēju un ekonomikas dalībnieku solidaritāti.
Ieguldījumi augstas emisijas nozarēs (fosilais kurināmais) un videi kaitīgās darbībās (zemes degradācija, atmežošana) radīs lielāku vides degradāciju, augstākas izmaksas. Jo īpaši tāpēc, ka daudzi atjaunojamie enerģijas avoti pašlaik ir konkurētspējīgi cenu ziņā pat pret tradicionālajiem fosilajiem kurināmajiem.
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir ES klimata pārmaiņu apkarošanas politikas stūrakmens. Ministrs uzsver, ka dalībvalstīm būtu noderīgi saprast, kā mēs varam paplašināt ES ETS, lai efektīvāk un ātrāk samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, vienlaikus mums būtu jāredz precīzi priekšlikumi, lai tos varētu pilnībā novērtēt.
Turklāt dalībvalstīm ir jāskatās uz kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) sistēmu. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības joprojām ir augstas gan Eiropā, gan Latvijā. KLP nākamajā periodā ir jāsniedz lielāks ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā, straujāk samazinot SEG emisijas. Mums ir arī jāskatās uz lauksaimniecības praksi no ilgtspējas viedokļa un jānodrošina, lai tā neapdraud bioloģisko daudzveidību.
Resursi ir ierobežoti, un ES dalībvalstis nevar tos izšķērdēt, neefektīvi izmantot vai radīt piesārņojumu. Piesārņojumu nevajadzētu uzskatīt par jebkura ražošanas procesa neaizstājamu daļu, bet gan kā zīmi, ka jāsāk strādāt. Arī aprites ekonomikas koncepcijas pamatā jābūt sadarbībai.
Jaunākie ziņojumi ir satraucoši ne tikai par klimata pārmaiņām, bet arī par bioloģiskās daudzveidības izzušanu gan pasaulē, gan ES. VARAM uzsver, ka nav iespējams novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, nepievēršoties klimata pārmaiņām; tikpat neiespējami ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, nesaglabājot un neatjaunojot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus.
Ministrs Pūce pauž nostāju, ka dabas mantojuma, ekosistēmu un to sugu daudzveidības aizsardzība, kas sniedz būtiskus pakalpojumus un to pārvaldīšana tādā veidā, lai saglabātu un uzlabotu šos pakalpojumus, ir izšķiroša, lai uzturētu mūsu ekonomiku un saglabātu cilvēku labklājību laika gaitā.
Tādējādi aizsardzība un ieguldījumi dabas aizsardzībā nodrošina pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības iespējas, kā arī tieši veicina izaugsmi un nodarbinātību, kas patlaban ir Eiropas Komisijas galvenā prioritāte. Tas ir svarīgs līdzeklis, lai sasniegtu "zaļos" izaugsmes mērķus.
