No kopsummā šim mērķim šogad paredzētajiem 9 757 000 eiro Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) piešķirts finansējums 4 765 000 eiro, kas konkursu kārtībā ieguldāms kultūras piedāvājuma sabiedrībai veidošanā un kultūras institūciju ilgtspējas nodrošināšanā. Nacionālajam kino centram jaunu Latvijas filmu veidošanai piešķirti 2 000 000 eiro, bet valsts un nevalstiskajām kultūras organizācijām – 2 992 000 eiro kultūras piedāvājuma īstenošanai.
“Kultūras nozares darbības nepārtrauktība cieši saistīta ar izaugsmi un ieguldījumiem tādu projektu realizācijā, kuri ir un būs būtiski ne tikai tagad, bet arī pārskatāmā nākotnē, radot paliekošas vērtības un ieguldot radošā potenciāla attīstībā. Veidojot to, tika domāts par mūsu kultūras stūrakmeņiem – profesionālo, amatiermākslu un kultūrizglītību, nozares spēju elastīgāk reaģēt uz veselības krīzēm, kādu pasaule piedzīvoja pirmo reizi, līdz ar to liela uzmanība ir pievērsta digitalizācijai un jaunu vērtību radīšanai, ieguldījumu bērnu un jauniešu kultūrizglītībā – gan digitalizācija, gan jaundarbu radīšana bērnu mūzikas skolām, gan ieguldījumi mūsu kultūrizglītības ekselences centrā – PIKC Nacionālā mākslu vidusskola, kā arī ieguldījumu dziesmusvētku tradīcijas nepārtrauktībā,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.
KM rīcības plānā, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari un veicinātu jaunradi, paredzēts īstenot sešas jaunas VKKF mērķprogrammas, radot atbalsta mehānismu kultūras piedāvājumam digitālajā vidē, jaunu mākslas darbu un kultūras projektu radīšanai, kultūras nozares dokumentēšanai, Covid – 19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspējai, Dziesmu un deju svētku kustības amatiermākslas kolektīvu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai un muzeju nozares pakalpojumu attīstībai.
Ņemot vērā, ka kino nozare krīzes laikā tika skarta īpaši smagi, Nacionālais kino centrs saņems finansējumu 15 apjomīgu filmu projektu papildus izmaksu, tajā skaitā filmu ražošanas vides uzlabojumu nodrošinājuma, segšanai, divu mazbudžeta filmu projektu izstrādei, kā arī divu kvalitatīvu daudzsēriju filmu 14 sēriju apjomā izveidei.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums tiks papildināts, iegādājoties muzeja kolekcijai 110 mākslas darbus, ko radījuši Latvijas mākslinieki pēdējo 30 gadu laikā. Bet Latvijas Laikmetīgās mākslas centram tiks piešķirts finansējums 10 vizuāli telpiskās mākslas darbu izveidei pilsētvidē.
Lai atbalstītu krīzes skartos profesionālos mūzikas kolektīvus, Latvijas Mūzikas informācijas centrs pasūtīs un izdos simfoniskās un kamermūzikas ierakstus.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) īstenos augstvērtīgu grāmatu iepirkuma programmu publiskajām bibliotēkām, iegādājoties 150 nosaukumu grāmatas vidēji 181 eksemplārā, kā arī izstrādās 180 jaunus enciklopēdijas šķirkļus un papildinās saturu ar 250 Latvijas autoru ilustrācijām, tādējādi atbalstot arī krīzes skartos Latvijas autorus un māksliniekus.
Latvijas Rakstnieku savienība īstenos iespēju sešiem autoriem pusgadu uzturēties un radoši strādāt rezidenču centrā, kā arī kā arī īstenot profesionālās kapacitātes seminārus, meistarklases jaunajiem literātiem un uzsākt Baltijas Asamblejas literatūras balvu ieguvušo literāro darbu tulkojumu sērijas izdošanu.
Tāpat plānoti kultūras nozares profesionāļu pilnveides pasākumi, jaundarbu un aranžējumu pasūtījums Dziesmu un deju svētku repertuāra paplašināšanai un palīgmateriāli tā apgūšanai, kā arī svētku ekspozīcijas audiovizuālo materiālu izveide.
Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei paredzēts sniegt atbalstu gan sakrālā mantojuma pieminekļu programmas, gan pieminekļu restaurācijas un atjaunošanas programmas, kā arī kultūras dižgaru kapavietu sakopšanas iniciatīvas projektiem. Tādējādi plānots īstenot 45 pieminekļu un sakrālās pieminekļu programmas projektus, kā arī 25 dižgaru piemiņas vietu sakopšanas projektus.
Plānoti arī ieguldījumi Latvijas Nacionālā arhīva datortehnikas veiktspējas uzlabošanā un KM padotībā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu materiāltehniskās bāzes uzlabošanā un infrastruktūras sakārtošanā.
Kā jau KM iepriekš informējusi - Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija valstī un ar tās izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi 2020. gadā būtiski ietekmējuši kultūras nozari, kurā strādājošo radošo personu, nevalstisko organizāciju, privātā sektora, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbība tika pilnībā apturēta. Noteiktās distancēšanās prasības un pasākumu norises ierobežojumi ir apturējuši kultūras institūciju un pakalpojumu sniegšanas iespējas klātienē ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 13. marta līdz 9. jūnijam. Arī pēc ārkārtējās situācijas beigām virkne ierobežojumu, lai arī atvieglināti, ir palikuši spēkā, neļaujot kultūras nozarē strādājošajiem pilnvērtīgi atjaunot radošo un saimniecisko darbību, tādējādi atstājot būtisku negatīvu ietekmi uz visu kultūras nozaru dzīvotspēju.
2021. gadā kultūras nozares atbalsta programmai un jaunradei plānots finansējums 630 000 eiro apmērā, tajā skaitā VKKF 430 000 eiro, bet valsts un nevalstiskajām kultūras organizācijām – 200 000 eiro kultūras piedāvājuma īstenošanai, par kuru KM saskaņā ar š.g. 2.jūnija sēdē lemto iesniegs prioritārā pasākuma pieprasījumu.
Jau ziņots, ka pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē - valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.
