DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

BVKB iesaistīts 14 tiesvedībās par atbalsta saņemšanu elektroenerģijas ražošanai

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2020. gada pirmajos piecos mēnešos Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) iesaistījies 14 tiesvedībās par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mehānisma uzraudzību un kontroli. Viena no lietām saistīta ar SIA “Rīgas enerģija” valsts atbalsta elektroenerģijas ražošanai atjaunošanu, kurā Administratīvā apgabaltiesa nupat noraidījusi uzņēmuma apelācijas sūdzību – tas aizvien nevar pretendēt uz valsts atbalstu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā.

2018. gadā Ekonomikas ministrija (EM) atcēla SIA “Rīgas enerģija” atļauju pārdot koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Šī gada martā pēc tiesas lūguma BVKB kontroles grupa veikusi SIA “Rīgas enerģija” koģenerācijas stacijas pārbaudi attiecībā uz saražotās un lietderīgās siltumenerģijas uzskaiti, konstatējot, ka procesi neatbilst OIK atbalsta saņēmējiem saistošo normatīvo aktu nosacījumiem. Papildus tam birojs tiesai sniedzis skaidrojumus par stacijas būvniecības jautājumiem. Administratīvā apgabaltiesa, noraidot uzņēmuma apelāciju, uzsvēra – atņemot uzņēmumam tiesības pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tiesības nodarboties ar konkrēto uzņēmējdarbības veidu netiek atņemtas.

Darbs pie OIK sistēmas sakārtošanas EM turpinās bez pārtraukumiem. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsver: “Ir apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuri nosaka vēl vairāk stiprināt valsts atbalstu saņemošo elektrostaciju uzraudzību, kā arī apturēt vai ierobežot atbalsta apmērus. Tāpat turpināšu atbalstīt OIK atcelšanas likumprojekta virzību. Elektrības cenu pazemināšana būtu vērtīgs atbalsta instruments ekonomikas atlabšanas laikā, jo Covid-19  ietekmē ikvienu mājsaimniecība, kā arī uzņēmējdarbību. Kamēr šie grozījumi vēl tiek skatīti Saeimas atbildīgajā komisijā, turpināsim aktīvu darbu pie pakārtotiem OIK uzraudzības un kontroles jautājumiem. BVKB aktīvā rīcība OIK saņemošo komersantu kontrolē jau šā gada pirmajos mēnešos parādījusi valsts spēju nodrošināt pastāvīgu un pilnvērtīgu elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzību, sekmējot godīgu komercdarbību un valsts atbalsta sniegšanu tikai godprātīgiem komersantiem.”

“Uzraudzības iestādes nav radītas, lai patiktu, bet, lai sakārtotu nozari un palīdzētu tai pilnveidoties. Biroja īstenoto kontroles pasākumu mērķis ir panākt, ka valsts atbalstu saņem tikai tās elektrostacijas, kas strādā godprātīgi. BVKB ir atbalstošs, bet nelokāms pret darbībām, kas liecina par krāpniecību,” atklāj BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

Galvenie pārējo 13 strīdu iemesli starp uzraugošo iestādi un uzņēmumiem ir konstatētie noteikto elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas termiņu kavējumi, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, nodokļu parādi, kā arī saražotās siltumenerģijas mērījumu fiksēšana un mērinstrumentu pielietošana.

Tiesvedībās par noteikto termiņu kavējumiem, uzsākot ražot elektroenerģiju koģenerācijā, iesaistīti vēl seši uzņēmumi. Savukārt pieci uzņēmumi tiesājas par nodokļu parādu jautājumiem. Kā arī divas tiesvedības ir par siltumenerģijas uzskaites mēraparātu vai mēraparātu sistēmu darbības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

BVKB kopumā uzrauga 330 elektrostacijas. No tām 135 ir hidroelektrostacijas, 51 vēja elektrostacija, 42 enerģiju ražo no biomasas, 51 no biogāzes un 51 no dabasgāzes.

Kopš 2020. gada 1. janvāra BVKB ir atbildīgs par OIK mehānisma uzraudzību un kontroli uzņēmumos, kam piešķirtas tiesības pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, līdz 28. februārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU