Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē. Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka. Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.
Vecāku izglītības līmeņa ietekme uz iedzīvotāju (25–59 gadu vecumā) izglītības līmeni 2019. gadā
(procentos, atbilžu summa 100 %)
Ja bērniem 14 gadu vecumā bija vecāki ar augstāko izglītību, tad tikai 9,8 % no tiem pieaugušo vecumā pieder trūcīgākajai (pirmajai) ienākumu kvintiļu grupai, bet 36,0 % – turīgākajai (piektajai). Savukārt starp tiem, kuru vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, 27,0 % pieder trūcīgākajai kvintiļu grupai un tikai 11,7 % – turīgākajai. Aptuveni ceturtdaļa (28,5 %) mazāk izglītoto vecāku bērnu pieaugot dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa, pretstatā – tikai 9,3 % augstāk izglītoto vecāku bērnu.
Vecāku izglītības līmeņa ietekme uz iedzīvotāju (25–59 gadu vecumā) piederību mājsaimniecību ienākumu grupām, 2019. gadā
(procentos, atbilžu summa 100 %)
Vecāku izglītības līmenis ir saistīts arī ar viņu pieaugušo bērnu šī brīža nodarbinātības statusu. Starp zemāk izglītoto vecāku bērniem šobrīd ir nodarbināti 73,2 %, bet starp augstāk izglītoto vecāku bērniem – 83,3 %.
Datu avots ir 2019. gadā CSP veiktā iedzīvotāju aptauja par ienākumiem un dzīves apstākļiem, kurā iekļauts jautājumu loks par bērnības situāciju. Tajā personām vecumā no 25 līdz 59 gadiem vajadzēja raksturot savas mājsaimniecības situāciju (vecāku izglītības līmeni, mājsaimniecību finansiālo situāciju u.c.) laikā, kad viņiem bija 14 gadi. Papildu informācija par iegūtajiem datiem pieejama publikācijā “Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2019. gadā”.
Metodoloģiskie skaidrojumi
Vecāki ir māte un tēvs vai personas, kuras respondents uzskatīja par māti un tēvu.
Vecāku izglītības līmenis ir augstākais iegūtais izglītības līmenis starp abiem vecākiem (ja bija kontakts ar viņiem), kad persona bija 14 gadu vecumā.
Pamatskolas izglītība vai zemāka: personai nav skolas izglītības vai arī iegūtā izglītība ir zemāka par sākumskolas izglītību; ir iegūta sākumskolas izglītība, pamatizglītība, profesionālā pamatizglītība; arodizglītība ar pedagoģisko korekciju; arodizglītība pēc pamatizglītības.
Vidējā izglītība: personai ir iegūta vispārējā vidējā izglītība; vispārējā vidējā izglītība pēc arodizglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc pamatizglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc arodizglītības; arodizglītība pēc vispārējās vidējās izglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc vispārējās vidējās izglītības.
Augstākā izglītība: personai ir iegūta pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; akadēmiskā izglītība (bakalaura grāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (profesionālais bakalaura grāds); otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (studiju ilgums – 5 gadi), akadēmiskā izglītība (maģistra grāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (profesionālais maģistra grāds); doktora grāds.
Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.
