“Latvijas informatīvās telpas viens no pamata apdraudējumiem ir dezinformācijas izplatīšana, kas ir arī valsts nacionālās drošības jautājums. Dezinformācija ne tikai tieši traucē sabiedrības psiholoģisko noturību dažādu izaicinājumu priekšā, ko saskatām arī Covid-19 laikā, bet arī iejaucas sabiedrības demokrātiskajos procesos, kompromitējot to leģitīmo iznākumu. Protams, jānodrošina arī tas, lai regulējums viltus ziņu apkarošanai vienlaikus neierobežotu cilvēku fundamentālās tiesības uz vārda brīvību,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Dezinformācijas definīcija vairumā valstu nav precīzi definēta, tomēr Eiropas Komisija savā kopīgajā paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai norāda, ka “ar dezinformāciju saprot pārbaudāmi nepatiesu vai maldinošu informāciju, kas tiek sagatavota, publiskota un izplatīta, lai gūtu ekonomisku labumu vai maldinātu sabiedrību, un var radīt kaitējumu sabiedrībai. Kaitējumu sabiedrībai cita starpā var radīt draudi demokrātiskajiem procesiem, kā arī sabiedriskajam labumam”.
Lai arī pirmais no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma mērķiem paredz nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem, un tādējādi sekmējot viņa kā demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā, tomēr likumā netika paredzēts pietiekami iedarbīgi rīki tam, lai dezinformācijas izplatība informatīvajā telpā neietekmētu šī mērķa sasniegšanu. Līdz ar to likumā nepieciešams paplašināt nosacījumus pie kādiem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju vai retranslācijas atļauju ar gadījumiem, kad atļaujas saņēmējs izplata nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju. Tāpat ar šādu nosacījumu ir paplašināms arī likumā paredzētais nosacījumu uzskaitījums pie kādiem ir aizliedzama citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšana un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu satura veidošanas ierobežojumi.
Ņemot vērā arī, ka vārda brīvība neparedz sevī tiesības uz nepatiesas, maldinošas un sagrozītas informācijas publiskošanu un izplatīšanu, kā arī lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanas sabiedrībā iespējas un vairotu informācijas publicētāju atbildību par publicējamo saturu, likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ir attiecīgi jāpaplašina nosacījumu uzskaitījums, pie kādiem ar tiesas nolēmumu pēc ģenerālprokurora ierosinājuma tiesa var pieņemt nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu.
