Uzklausot situācijas izklāstu, grupa nekonstatēja, ka būtu pieauguši riski informācijas telpā, jo, pretēji iepriekš izskanējušai informācijai, Baltkrievijas 107,7 MHz stacija nav palielinājusi raidītā signāla jaudu, kā arī Latvijas Radio 4 Rīgas frekvences (107,7 MHz) izslēgšana neietekmē radio programmu uztveršanu Latvijas pierobežā.
Ekspertu sniegtā informācija un monitoringa dati
Darba grupa uzklausīja jomas speciālistus, tostarp pārstāvjus no SIA “Elektroniskie sakari”, kas Latvijā nodrošina radiofrekvenču spektra pārvaldību – tā plānošanu, starptautisko koordināciju un uzraudzību. SIA “Elektroniskie sakari” monitoringa rezultāti Daugavpilī līdz šim neuzrāda Baltkrievijas FM 107,7 MHz stacijas izstarošanas parametru paaugstināšanu.
- Daugavpilī iepriekš izmantotā Latvijas Radio 4 frekvence FM 88,7 MHz, kuras apraide Latvijā tika pārtraukta 2026. gada 1. janvārī, šobrīd arī tiek izmantota Latvijas Radio 1 programmai, kuras saturu papildina jaunā LSM Latgales redakcija.
- Savukārt Latvijas Radio 4 FM 107,7 MHz, kur agrāk izplatīja Latvijas Radio 4 Rīgā un apkārtnē, nav bijusi uztverama Latgalē, tostarp Daugavpilī.
Kāpēc signāls brīžiem ir dzirdams tālāk nekā parasti?
Eksperti skaidro, ka atsevišķi gadījumi, kad Baltkrievijas radioprogramma kļūst uztverama arī Rīgas virzienā vai citviet Latvijā, ir saistīti galvenokārt ar noteiktiem atmosfēras apstākļiem, kas radiosignālu izplatībai ir īpaši labvēlīgi.
- Noteiktos meteoroloģiskajos apstākļos signāls var sasniegt teritorijas ārpus ierastās aptveršanas zonas.
- Nozīme ir arī izmantotā uztvērēja un antenas kvalitātei; standarta radio uztvērēji spēj uztvert Baltkrievijas stacijas tikai pierobežā.
- Pēc LR 4 apraides pārtraukšanas Rīgā šajā frekvencē vairs nav spēcīga vietējā signāla, tāpēc ēterā var "atvērties" iespēja uztvert tālu esošas ārvalstu stacijas.
Tehniskie risinājumi un to nepieciešamība
Latvijā ir pieejami vairāki īstermiņa tehniski risinājumi apraides atjaunošanai 107,7 MHZ frekvencē, tostarp klusuma signāla ieviešana. Taču pierobežas teritorijās šo risinājumu ietekme būs ierobežota, jo radiosignāla intensitāte, palielinoties attālumam līdz raidošai stacijai, samazinās. Zināms, ka radio signāli sniedzas kaimiņvalstu pierobežā neatkarīgi no operatoru darbības.
Sēdē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis informēja, ka ir izsludināts konkurss par apraides tiesību piešķiršanu komerciālas vai nekomerciālas radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Rīgā 107,7 MHz frekvencē. Pretendenti līdz 9. aprīlim var pieteikties, izvēloties programmas formātu: informatīvu, informatīvi muzikālu vai muzikālu. Ir jāspēj arī nodrošināt nepārtrauktu 24 h raidīšanu latviešu valodā.
Par informatīvās telpas drošību
Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupa turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību iespējamajiem ārvalstu mēģinājumiem ietekmēt Latvijas iedzīvotājus.
Latgales pierobežā informatīvās telpas stiprināšana ir īpaši būtiska, ņemot vērā auditorijas mediju lietošanas paradumu izmaiņas un ģeopolitiskos izaicinājumus.
Atbalsts Latgales medijiem
Lai nodrošinātu informācijas daudzveidību un vietējo mediju konkurētspēju, Mediju atbalsta fonds Latvijas valsts budžeta programmas “Reģionālo, vietējo, diasporas mediju un sadarbības projektu atbalsta programma” ietvaros ir paredzējis finanšu atbalstu Latgales reģionālajiem medijiem:
- Latgales reģionālajai presei un interneta medijiem – 79 182,91 EUR;
- Latgales elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem – 117 474,54 EUR;
- Sadarbības projektiem ar Latgales medijiem – 48 350,00 EUR.
Kopējais atbalsts Latgales reģionālajiem komerciālajiem medijiem: 245 007,45 EUR.
Sabiedrības noturība
Vienlaikus tiek īstenotas arī iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt iedzīvotāju noturību pret manipulācijām informatīvajā vidē. Reģionos, arī Latgalē, notiek lekcijas un semināri senioriem, jauniešiem, pedagogiem un bibliotekāriem, lai dažādas sabiedrības grupas saņemtu praktisku atbalstu un zināšanas medijpratības un drošas informācijas lietošanas jomā.
Par Valsts informatīvas drošības koordinācijas grupu
Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupa ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas ikdienā un krīzes un apdraudējuma situācijās nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp drošības grupā iesaistītajām institūcijām par informatīvās telpas monitoringā un analīzē identificētajiem drošības riskiem un izaicinājumiem, kā arī sniedz ieteikumus risku mazināšanai un novēršanai.
