VK mājas lapā publicētajā paziņojumā lasāms, ka šobrīd Aizsardzības ministrijas saistības izdienas pensijām aprēķinātas vairāk nekā 1,3 miljardu eiro, Ārlietu ministrijai nepilnu 53 miljonu eiro, KNAB 11,5 miljonu eiro, Kultūras ministrijai pusotra miljona eiro, Labklājības ministrijai 645 miljonu eiro, Prokuratūrai 158,2 miljonu eiro apmērā. Lai gan Iekšlietu ministrijas pārskatā saistības izdienas pensijām nav aprēķinātas, tomēr pēc revidentu provizoriskām aplēsēm tās varētu sasniegt pat divus miljardus eiro. Tie, nenoliedzami, ir iespaidīgi skaitļi. Tomēr nav īsti izprotams nedz aprēķinos izmantotais algoritms, nedz VK sniegtās rekomendācijas būtība – jāmaina būtu atsevišķas sistēmas komponentes, vai visa sistēma kopumā jāaizvieto ar jaunu.
„LIDA šogad atzīmē savas dibināšanas desmito gadadienu un šo desmit gadu laikā esam piedzīvojuši vismaz desmit dažāda veida mēģinājumus veikt izmaiņas attiecībā uz izdienas pensiju sistēmu tieši saistībā ar iekšlietu sistēmu. Varētu pat apgalvot, ka regularitāte ir apskaužama – vismaz reizi gadā. Jāatzīst gan, ka šogad šī jautājuma aktualizēšanos gaidījām nedaudz vēlāk, ne ātrāk kā gada nogalē, kā sava veida ieskaņu 2021.gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.” VK izplatīto informāciju komentē LIDA Valdes priekšsēdētājs A.Augustāns.
„Jautājums par izdienas pensijām, īpaši saistībā ar iekšlietu sistēmu, vienmēr ir bijis un būs kā sava veida „jājamzirdziņš”, ko dažādos laikos, dažādas raudzes politiķi, valsts ierēdniecības pārstāvji un citi aktīvisti izmanto savas popularitātes celšanai, vai gluži pretēji – oponentu pozīciju vājināšanai. Tas, protams, nenozīmē, ka šai VK izplatītajai informācijai ir tieši šāds mērķis, bet to, ka tā tiks sagrozīta dažādos veidos un ar to manipulēs pēc saviem ieskatiem dažādas personas un organizācijas, var apgalvot bez šaubām. Jau tagad sociālajos tīklos manāmas pazīmes tam, ka noris mēģinājumi musināt un mulsināt iekšlietu sistēmas darbiniekus, izplatot neargumentētu informāciju, ar manāmi jūtamu populistisku pieskaņu. LIDA ieskatā šāda rīcība ir nosodāma, jo tā ne tikai vājina pašus dienestus, kas tā jau nepiedzīvo savus labākos laikus, bet arī vedina dienējošos uz pārsteidzīgu slēdzienu un lēmumu pieņemšanu, kas pēcāk var atspēlēties ne tikai dienestiem un valstij, bet arī viņiem pašiem.” turpina A.Augustāns.
Atbildot uz jautājumu par VK publiskotajiem skaitļiem A.Augustāns saka: „Skaitļi ir nopietni, tiešām nopietni. Tomēr no VK publiskotās informācijas nav izprotams algoritms, kas pielietots to aprēķinos. Piemēram, saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegto informāciju par 2019.gadu izdienas pensijas izmaksātas 7860 bijušajiem Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm. Vidējais izdienas pensijas apmērs ir bijis 460,42 euro. Tīri matemātiski rēķinot iegūstam nedaudz virs 3,6 miljoniem euro, no kuriem izdienas pensiju saņēmēji nomaksā savu iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, tādejādi daļu līdzekļu atgriežot valsts budžetā. Līdz ar to nav skaidrs, no kurienes rodas VK sniegtajā informācijā minētā iespējamā summa, kas varētu sasniegt pat divus miljardus. Īpaši ņemot vērā to, ka dienesti uz doto brīdi saskaras ne tikai ar jaunu kadru piesaistes grūtībām, bet arī ar problēmām, kas saistās ar jau esošo darbinieku noturēšanu dienestā. Dzīves skarbā realitāte ir tāda, ka daudzas amatpersonas pamet dienestu vēl pirms noteiktā izdienas minimuma sasniegšanas, kas ļautu pretendēt uz izdienas pensijas saņemšanu. Protams, nenoliedzu, ka pēc detalizētas iepazīšanās ar VK atzinumu, atsevišķas pozīcijas varētu tapt skaidrākas, bet tas ir apjomīgs dokuments, kura vētīšana aizņems ilgu laiku.”.
Turpinot A.Augustāns norāda, ka „Lai arī kādi algoritmi un aprēķina metodes būtu izmantotas no VK puses, visiem šiem skaitļiem ir arī otra puse – tie ir cilvēki, kuri dienē iekšlietu sistēmas iestādēs. Un skaidrs ir tas, ka šis situācijas aspekts VK darba procesā nav ņemts vērā. Uz to vedina arī fakts, ka VK, vismaz publiski, nav nākusi klajā ne arvienu konkrētu rekomendāciju. Un tas ir arī saprotami. VK strādā ar skaitļiem, plusiem un mīnusiem, kas nekādā mērā neatspoguļo to, kāpēc, piemēram, ugunsdzēsējam-glābējam pēc nodienētiem 25 gadiem veselība var arī vairs neļaut skriet kopā ar jauniem puišiem un bezbailīgi mesties liesmās, lai glābtu citus. Šaubos, ka VK, veicot savu darbu, ir iedziļinājusies tajā, kāpēc vispār amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir noteikts vecums, līdz kuram tās var pildīt dienesta pienākumus, un pēc cik ilga dienesta pienākumu pildīšanas perioda tās var pretendēt uz izdienas pensijas saņemšanu. Šeit gan mūsu viedoklim varētu oponēt, norādot uz to, ka 7 no 10 izdienas pensiju saņemošajām personām turpina strādāt citos darbos. Bet VK nav norādījusi to, cik no šīm personām ir tieši no iekšlietu sistēmas dienestiem, kā arī nav vētījusi to, kādus amatus šīs personas ir ieņēmušas pirms tam. LIDA savas darbības laikā nav saskārusies ar situāciju, kad, piemēram, satiksmes uzraudzības rotas vai robežapsardzības nodaļas inspektors, pēc aiziešanas izdienas pensijā, turpinātu savas darba attiecības ar dienestu kā civilpersona, ieņemot to pašu amatu un pildot tos pašus pienākumus. Kas ir zināms, un ne tikai LIDA, tas ir tas, ka salīdzinoši bieži šādu pieeju dienesti attiecina uz augsta ranga amatpersonām, pēc kuru iziešanas izdienas pensijā, viņu amati tiek pārveidoti par civilpersonu amatiem ar salīdzinoši labu atalgojumu. Pie kam atsevišķos gadījumos šīs augsta ranga amatpersonas pat pamanās ieņemt augstus amatus valsts aģentūrās, pie kuru tapšanas pašas ir aktīvi strādājušas vēl dienesta laikā. Bet šie jautājumi nav arodbiedrības kompetencē. Mums valstī ir pietiekoši daudz tiesībsargājošo un citu iestāžu, kurām katru šo gadījumu vajadzētu izvērtēt atsevišķi. Tāpat to būtu bijis nepieciešams darīt arī VK, pirms salikt visus izdienas pensijas saņēmējus vienā kategorijā.”.
„LIDA nostāja šajā jautājumā ir bijusi nemainīga visas tās pastāvēšanas laikā, un nav mainījusies arī tagad – nekādas izmaiņas izdienas pensiju piešķiršanas kārtībā iekšlietu ministrijas dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru mērķis ir mazināt šo personu sociālās garantijas un nodrošinājumu nākotnē, no arodbiedrības puses atbalstītas netiks. LIDA ir lielākā nozares arodbiedrība Latvijā, un mūsu rīcībā ir pietiekoši resursi, lai šādu lēmumu virzību ne tikai bremzētu, bet nepieciešamības gadījumā arī apturētu izmantojot visus pieejamos instrumentus.” norāda A.Augustāns. „Ja kādam radīsies vēlēšanās kaut ko šajā sakarā mainīt vai grozīt, tad jārēķinās ar to, ka izdarīt to apejot LIDA nebūs iespējami. Iekšlietu ministrs jau neilgi pēc VK paziņojuma pauda viedokli, ka pirms runāt par jebkādām izmaiņām, ir jābūt alternatīvam piedāvājumam. LIDA šo viedokli jau ir paudusi iepriekš un pievienojas ministra teiktajam arī šajā situācijā. Tas gan nenozīmē, ka mēs esam pret jebkādām izmaiņām sistēmā vispār. Jebkuras izmaiņas, kas rezumēsies ar pozitīvu gala rezultātu mūsu biedriem un dienējošajiem, no mūsu puses tiks atbalstītas. Bet, lai rosinātu šādas izmaiņas, ir jāveic apjomīgs, ilgs un smags darbs, kopīgi strādājot valdībai, ministrijai un arodbiedrībai, kā darbinieku tiesību un interešu pārstāvim. LIDA ieskatā, pie pašreiz spēkā esošās kārtības sistēmā attiecībā uz personālvadību un atalgojumu, kā arī citiem ar dienesta gaitu saistītiem procesiem, šādas izmaiņas nav iespējamas. Bet mēs esam atvērti piedāvājumiem un gatavi strādāt pie to izvērtēšanas. Tāpat es vēlreiz vēlos lūgt tos darbiniekus, kas vēl nav arodbiedrības biedri, nopietni izvērtēt iespēju kļūt par tādu. Jo arodbiedrības kapacitāte šādu jautājumu risināšanā ir tieši saistīta ar biedru skaitu tajā. Līdz ar to ir vērts padomāt par to, cik lielā mērā mēs katrs esam gatavi uzticēt lemšanu par mūsu nākotni citiem, neizmantojot iespēju iespaidot šo lemšanas procesu. Kā arī vēlos pateikt paldies visiem mūsu biedriem par uzticību un apņēmību šajos mums visiem ne tik vieglajos laikos.”.
