“Mizgrauzis ir viens no bīstamākajiem kaitēkļiem pasaulē un bīstamākais kaitēklis Latvijā. Pēc nodarītajiem zaudējumiem mizgrauzis spēj nodarīt lielāku skādi Latvijas mežiem, nekā visi pārējie kaitēkļi kopā. Tāpēc tam jāpievērš liela uzmanība,” skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits, norādot, ka 2019. gadā mizgraužu populācija, salīdzinot ar 2018. gadu, palielinājusies vairāk nekā 2 reizes.
Lielākā egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās vērojama Latvijas ziemeļaustrumu daļā – Gaujas nacionālā parka teritorijā ap Cēsīm un Lubānas apkārtnē, kur 2017. gadā plūdu dēļ cieta egļu audzes, kuras savukārt 2018. gadā pastiprināti sāka invadēt mizgrauzis.
Ja iepriekšējā rudens, ziemas periodā bijušas vēja gāztas, lauztas un liektas egles, līdz mizgraužu lidošanas sezonas sākumam nepieciešams veikt šo bojāto egļu izstrādi, jo egļu kaitnieks vispirms attīstās novājinātās eglēs.
“Kad gaisa temperatūra sasniedz +200C, mizgraužu vaboles meklē novājinātās egles, lai attīstītos. Taču, ja lidojošo vaboļu skaits ir liels, tad izvēle krīt par labu arī lielākajai un resnākajai eglei audzē. Lai pievārētu vienu vidēji resnu egli, pietiek ar apmēram 3000 līdz 5000 vaboļu. Ja vēja gāztās, lauztās egles netiek laikus izvāktas no meža, tad katrā kubikmetrā, kas tiek atstāts mežā, var savairoties līdz pat 70 000 vaboļu – tātad sniegta iespēja iznīcināt līdz pat 20 veselīgiem kokiem,” teic Agnis Smits.
Pētnieks apstiprina, ka mizgrauzis Latvijā un pasaulē bija, ir un būs, tāpēc jo īpaši svarīgi veikt savlaicīgus tā ierobežošanas pasākumus. Vasaras mēnešos regulāri jāapseko īpašumā esošās egļu audzes un jānovēro vai neparādās mizgraužu bojājumi. Par mizgraužu invāziju kokā liecina samērā reti, ap 1mm lieli caurumi – ieskrejas. Par mizgraužu uzbrukumu liecina brūni mizas milti, kas krājas pie sakņu kakla vai nelielas sveķu piltuvītes pie ieskrejas.
