“Ir pilnīgi nepieņemami, ka demokrātiskā un, gribētos ticēt, tiesiskā sabiedrībā tik svarīgs jautājums kā augstskolu pārvaldība, visa Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēma tiek reformēta ne tikai nekonsultējoties ar reformā tieši iesaistīto nozari un sociālajiem partneriem, bet pat, varētu teikt, visi ekspertu un nozares speciālistu ieteikumi tiek klaji ignorēti,” norāda LZA prezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis, uzsverot, ka jau vairākus mēnešus nozare ļoti aktīvi iesaistījās topošo likuma grozījumu izstrādē, sagatavojot motivētus priekšlikumus, “taču, neraugoties uz visai plašajām diskusijām pašu nozares dalībnieku vidū un bažām par reformas kvalitāti, grozījumi likumā tiek virzīti tālāk – uz pieņemšanu Saeimā. Augstskolu, LZA, arodbiedrību, pašvaldību, uzņēmēju un pat KNAB argumenti faktiski nav ņemti vērā,” šādas diskusijas nepieciešamību pamato LZA vadītājs.
Ojārs Spārītis norāda, ka LZA kopā ar Rektoru padomi un Latvijas Universitāšu asociāciju ir sagatavojusi aicinājumu Saeimas deputātiem, frakcijām un Valsts prezidentam, kas pēc saskaņošanas LZA, Rektoru padomē un Universitāšu asociācijā tiks nosūtīts adresātiem: “Šobrīd mēs vairs nerunājam par to, ka jāturpina diskusijas, ka “jāvelk garumā” reformas ieviešana. Mēs runājam par to, ka šādus – nekvalitatīvus un politizētus – grozījumus pieņemt vienkārši nedrīkst. Mēs aicinām politiķus nesagraut augstākās izglītības un zinātnes nozari,” saka Ojārs Spārītis. LZA prezidents uzsver, ka ne LZA, ne augstskolu rektori nav pret reformu kā tādu: “Pārmaiņām sistēmā ir jābūt, taču tām jābūt, pirmkārt, pārdomātām un izsvērtām, otrkārt, nevērstām pret fundamentālām Eiropas zinātnes un augstākās izglītības pamatvērtībām – augstskolu un akadēmisko pētījumu autonomiju un brīvību, politiķu tiešas kontroles izslēgšanu. Tāpēc mēs aicinām nepieņemt brāķi, bet izstrādāt kvalitatīvu un demokrātiski izdiskutētu reformu. Un darīt to ātri.”
LZA prezidents norāda uz galvenajiem trūkumiem izstrādātajos likuma grozījumos: augstskolu autonomijas apdraudējums, it īpaši saistībā ar plānoto augstskolu padomju komplektācijas principu; grozījumi faktiski iznīcina augstskolu satversmes sapulču un senāta lomu augstskolās, nododot padomēm reālo lemšanu par augstskolu pārvaldību (tostarp – budžetiem, attīstības plāniem un attīstības stratēģiju) un faktiski likvidējot augstskolām iespēju ietekmēt lēmumus par attīstību; rektoru iecelšana un atcelšana faktiski nonāk ministrijas un būtībā viena cilvēka – ministra – pārziņā, tādējādi radot tiešu un politizētu augstskolu kontroli; neparedz padomju locekļiem pilnu valsts amatpersonas statusu attiecībā uz iesniedzamajām ienākumu deklarācijām, kas rada korupcijas riskus (īpaši ņemot vērā to, ka pārsvarā gadījumu runa būs arī par augstskolu budžetiem, kur projekti nereti mērāmi miljonos, nekustamo īpašumu attīstību, lielu infrastruktūras projektu realizāciju); padara faktiski neiespējamu reģionālo universitāšu eksistenci universitāšu statusā, piemērojot vien skaitlisko kritēriju, lai saglabātu universitāšu statusu; likvidē labi strādājošo Augstākās izglītības padomi kā nozares koleģiālo institūciju, nododot svarīgākās funkcijas ministrijas kontrolētām institūcijām.
“Likuma grozījumi ir vērsti uz pilnīgu pārvaldības koncentrāciju ministrijas un tātad – ministra rokās,” norāda akadēmiķis, LZA prezidents Ojārs Spārītis, piebilstot, ka šādi grozījumi ir pēc būtības bīstami visai nozarei, atstājot ilgtermiņa ietekmi gan uz augstākās izglītības, gan akadēmiskās brīvības, gan zinātnes sistēmas funkcionēšanu valstī. “Vienlaikus gan LZA, gan rektori vērsa uzmanību uz vēl kādu būtisku niansi: grozījumi ir klajā pretrunā ar Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām akadēmiskās brīvības, augstskolu autonomijas un augstākās izglītības un zinātnes nozares pārvaldības jomā,” norāda LZA prezidents.
LZA, Rektoru padomes un Universitāšu asociācijas kopīgais paziņojums tiks izplatīts otrdien, 26. maijā.
