DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Satversmes aizsardzības birojs publisko 2019. gada darbības pārskatu

2019. gadā SAB īstenoja pretizlūkošanas darbu pret vairāku valstu specdienestiem, kuru darbs vērsts pret Latviju. Lielāko apdraudējumu Latvijas drošībai joprojām rada Krievijas specdienesti, savukārt citu valstu dienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un pārskata periodā būtiskus valsts drošības apdraudējumus nav radījušas.

Pagājušajā gadā Krievijas izlūkošanas prioritāte bijusi NATO īstenotā politika un aktivitātes reģionā, kā arī Latvijas aizsardzības spējas un īstenotie pasākumi visa veida drošības stiprināšanai. Reģionālā drošības politika turpina saglabāties arī citu Latvijā strādājošu ārvalstu specdienestu pastiprinātā uzmanības lokā.

Krievijas dezinformācijas un propagandas aktivitāšu mērķis Rietumos saglabājas un atbilst Krievijas stratēģiskajam mērķim ārpolitikā: vairot Krievijas ietekmi starptautiski, mazinot citu varas centru ietekmi Krievijai interesējošajās sfērās un reģionos. Mērķa sasniegšanai tiek izmantota šķelšanas politika. Tā vērsta vairākos virzienos, lai vājinātu transatlantiskās saites, mazinātu Eiropas valstu vienotību, kā arī iekšēji šķeltu atsevišķu valstu sabiedrības.

SAB vērš uzmanību uz vēstures tematikas izmantošanu informatīvās ietekmēšanas nolūkos. Otrā pasaules kara tēmai aizvien ir liela nozīme Krievijas politikā. Stāsti par kaujām un uzvarām veido Krievijas sabiedrības nacionālo identitāti, tādēļ vēsturisko notikumu interpretācija ir arī starptautisko attiecību veidošanas un propagandas instruments.

Aizvadītajā gadā SAB konstatēja vairākas Krievijas vēstniecības preses dienesta aktivitātes, kas neatbilst Rietumvalstīs vispārpieņemtiem darba ar medijiem standartiem un ietver izlūkošanas riskus. Pārskatā vēstīts, ka Krievijas vēstniecība Latvijā īsteno praksi pasūtīt un apmaksāt publikācijas atsevišķos Latvijas krievvalodīgajos medijos, kur vēstniecības pasūtītie raksti tiek uzdoti kā pašu preses izdevumu sagatavoti materiāli.

Pārskatā skaidroti arī kiberapdraudējuma riski, norādot, ka Krievija attīsta un izmanto kiberspējas politisko un drošības mērķu sasniegšanai gan stratēģiskā, gan taktiskā līmenī, to pamatojot stratēģiskos politikas dokumentos, tādos kā Krievijas Militārajā doktrīnā un Informācijas drošības doktrīnā. Lielākā daļa pret Rietumvalstīm vērsto kiberuzbrukumu saistīti ar izlūkošanas datu iegūšanu.

2019. gadā SAB izsniedza 667 speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu un divos gadījumos pieeju valsts noslēpumam piešķirt atteica, kā arī izsniedza 1922 sertifikātus darbam ar NATO klasificēto informāciju, 1960 sertifikātus darbam ar ES klasificēto informāciju un trijos gadījumos piešķirt pieeju NATO un ES klasificētai informācijai atteica.

Ar gada pārskata tekstu iespējams iepazīties SAB interneta vietnē www.sab.gov.lv.

Saskaņā ar likumu klasificētu gada atskaiti SAB iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam un  Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU