Valdības partneru ieskatā, krīze ir tikai savā sākuma stadijā. Latvijas priekšrocība šobrīd ir tā, ka var labi prognozēt, redzot citu valstu labo un slikto pieredzi. Tāpat var mācīties no mūsu labās un sliktās pieredzes iepriekšējā krīzē, taču jārīkojas vēl straujāk un tālredzīgāk.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis: “Šobrīd jārīkojas ātri, drosmīgi un izlēmīgi. Krīze ir jāvada profesionāli, nevis jāreaģē uz tās izraisītajām sekām.”
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Mēs apzināmies, ka ir steidzami vajadzīga valdības un partneru līdzatbildība, aktīva rīcība un mūsu visu solidaritāte, lai aizsargātu uzņēmumus, Latvijas iedzīvotājus un mūsu tautsaimniecību. Mūsu sabiedrības aizsardzība prasīs ārkārtēju atbildību, rīcību un solidaritāti no visām pusēm. Mums ir jāsaglabā uzņēmumi un strādājošie, lai jau tuvākajā nākotnē nodrošinātu, ka pēc vīrusa uzveikšanas mēs esam saglabājuši uzņēmējdarbības ekosistēmu, kas ir vitāli svarīga, lai Latvija pilnībā atjaunotos un mums visiem būtu paļāvība nākotnei. “
Latvijas Pašvaldību savienība, Gatis Kaminiskis : “Šajā situācijā, kad katra stunda un diena ir būtiska, svarīgi rīkoties stratēģiski, reaģējot maksimāli un operatīvi, un koncentrējoties tikai uz krīzes risināšanu. Ārkārtas situācijas laikā visām pusēm ir jārīkojas vienoti, saskaņoti, līdzsvaroti, atbildīgi, ņemot vērā sabiedrības intereses, drošību un vajadzības. Jau šobrīd pašvaldības ir tās, kas aktīvi un ar vislielāko atbildību iesaistījušās situācijas risināšanā, rīkojas operatīvi un sniedz visu nepieciešamo atbalstu gan saviem iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, lai pēc iespējas efektīvāk un ātrāk pārvarētu krīzi. Pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājam, tām ir sava būtiska loma arī šajā sarežģītajā laikā. Tāpēc esam nozīmīgs sadarbības partneris valdībai un iesaistītajām institūcijām, lai kopīgiem spēkiem veiksmīgi atrisinātu krīzi un sekmīgi īstenotu visus nepieciešamos pasākumus.”
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Egils Baldzēns: "COVID 19 krīze mums māca būt solidāriem un līdzsvarot sabiedrības pamatgrupu intereses, lai nodrošinātu nepārprotamu sabiedrības atbalstu krīzes risinājumiem, sociālais dialogs un efektīva diskusija ir izšķiroši svarīga ne tikai uzņēmuma, iestādes, nozares līmenī, bet šobrīd vēl būtiskāks ir dialogs visas sabiedrības un valsts mērogā. Tas ir pamats veiksmīgai stratēģijai krīzes pārvarējumam. Lai mums izdodas. "
Valdības partneru aicinājums
Krīze ir tikai savā sākuma stadijā. Latvijas priekšrocība šobrīd ir tā, ka varam labi prognozēt, redzot citu valstu labo un slikto pieredzi. Tāpat varam mācīties no mūsu labās un sliktās pieredzes iepriekšējā krīzē. Jārīkojas vēl straujāk un tālredzīgāk! Šajā nolūkā nepieciešams:
1) pilnveidot krīzes vadības modeli:
a) krīzes stratēģiskajā vadībā iesaistīt sociālos un sadarbības partnerus1;
b) Saeimai piešķirt Valdībai lielākas tiesības operatīvi lemt par krīzes pārvarēšanas jautājumiem2;
c) nodrošināt šobrīd pilnīgu fokusu uz krīzes risināšanu, ievērojot sabiedrības dažādu grupu interešu līdzsvaru.
2) apsteidzošāk gatavoties pandēmijas izplatībai un apkarošanai:
a) stiprināt veselības aprūpes sistēmu;
b) iesaistīt uzņēmumus un pašvaldības nepieciešamās infrastruktūras, pakalpojumu un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai.
3) uzlabot atbalstu krīzē cietušajiem cilvēkiem:
a) organizēt atbalstu cilvēkiem karantīnas sakarā;
b) uzlabot sociālā atbalsta “spilvenu” bezdarbniekiem;
4) tālredzīgāk un proaktīvāk plānot ekonomikas glābšanu:
a) operatīvi izstrādāt un ieviest uzņēmumu atbalsta stratēģiju;
b) uzsākt darbu pie publisko izdevumu pārskatīšanas.
1 Iespējams izmantot 2009. gada jūlijā izveidotās Reformu vadības grupas (RVG) paraugu: (http://tap.mk.gov.lv/mp/vaditas-padomes/Reformu-vadibas-grupa) kā tas notika iepriekšējā krīzē. Visi būtiskākie lēmumi krīzes pārvarēšanā tika visprms izdiskutēti un pieņemti RVG, meklējot kompromisus, tādējādi nodrošinot gan tālredzīgākus lēmumus, gan nodrošinot atbalstu krizes lēmumiem
2 Pēc analoģijas ar kādreizējo Satversmes 81.pantu vai savādāk. Šajā krīzē nepieciešams nodrošināt ātrumu lēmumu pieņemšanai, turklāt vīrusa neprognozējamā izplatība var radīt sarežģījumus arī Saeimas lēmumu pieņemšanā
