Ministrs Juris Pūce: “2020.gads būs svarīgs gads starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņu ierobežošanu, jo valstis ir aicinātas iesniegt atjaunotus plānus, kur noteikti ambiciozāki SEG emisiju samazināšanas mērķi 2030.gadam. Latvija kopā ar vairākām Eiropas Savienības valstīm nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas viceprezidentam Fransam Timmermanam, kas ir atbildīgs par Eiropas Zaļo kursu, prasot paaugstināt Eiropas Savienības ambīcijas klimata jomā. Eiropas Zaļais kurss iezīmē Eiropas Savienības prioritātes un plānotās rīcības klimata politikas, aprites ekonomikas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomās, vienlaikus veicinot ekonomisko izaugsmi un radot darbavietas, kas saskan ar Latvijas attīstības prioritātēm.”
Vides ministru padomē piedalīsies arī jauniešu klimata aktīviste Grēta Tūnberga. Viņa šajās dienās ir Briselē un šonedēļ ir nosūtījusi vēstuli ES līderiem par nepieciešamību noteikt daudz ambiciozāku rīcību klimata jomā.
Plānots, ka sanāksmē vides ministri izteiks arī sākotnējo viedokli par šodien (4.martā) publiskoto Eiropas Komisijas priekšlikumu ES Kimata likumam, kas sniegs juridisku ietvaru, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā sniedz visas ES rīcibpolitikas un nozares.
Ministrs Juris Pūce izteiks atbalstu Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajam Aprites ekonomikas rīcības plānam, kas ietekmēs dažādas tautsaimniecības nozares. Aprites ekonomikas rīcības plāns ietver iniciatīvu integrēt ne tikai plastmasas atkritumu nozari, bet koncentrēties arī uz tekstila, rūpniecības un elektronikas nozarēm, tādējādi samazinot atkritumu daudzumu un attīstīt atkritumu pārstrādi. Aprites ekonomikas principu nostiprināšana rūpniecības sektorā ir nozīmīga pārejā no atkritumu uz resursu apsaimniekošanu. Eiropas Zaļais Kurss sniegs būtisku ieguldījumu visu sektoru izpratnes veicināšanā par jaunas paradigmas nepieciešamību aprites ekonomikas kontekstā.
Padomes sanāksmē plānots diskutēt arī par Eiropas Semestra “zaļināšanu” kā vienu no veidiem kā veicināt Eiropas Savienības ilgtspēju izaugsmi, proti, SEG emisiju apjoma samazināšana, pārdomātāka zemes resursu apsaimniekošana un atbalsta programmu izveide uzņēmējiem. Ministrs Latvijas vārdā paudīs atbalstu integrētai un sistemātiskai ANO dienaskārtības 2030.gadam iekļaušanai Eiropas Semestra procesā un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai. ES Vides rīcības programma, Eiropas Zaļais kurss un ANO Dienaskārtību 2030 ir savstarpēji papildinošas un saistītas rīcībpolitikas, kuru ieviešana veicinās ES pārorientēšanos uz vides ilgtspēju.
Tāpat sanāksmē plāno pārrunāt arī ūdens resursu jomas tiesību aktu izvērtējumu un secinājumus par gaisa kvalitātes jomas direktīvas īstenošanas efektivitāti.
*Zaļais kurss ir jauna ES izaugsmes stratēģija, lai radītu taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei.
** Eiropas semestris ir Eiropas līmeņa politikas koordinācijas instruments, kura mērķis ir ES ekonomikas pārvaldības stiprināšana. Savukārt Eiropas semestra zaļināšana ir veids, kā nodrošināt, lai makroekonomiskā politika ir ilgtspējīga ne tikai ekonomiski un sociāli, bet arī ekoloģiski.
**Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo SEG līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.
*** Š.g. 28. janvārī Ministru kabinets pieņēma Stratēģiju Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, kurā ir izvirzīti stratēģiski virzieni ilgtspējīgas enerģētikas, visaptverošas energoefektivitātes, oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanas, nodokļu zaļināšanas, resursefektīva un videi draudzīga transporta u.c. jomās.
****Klimata likums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā sniedz visas ES rīcībpolitikas un nozares. Saskaņā ar Zaļo kursu, paredzams, ka tiks pārskatīti arī spēkā esošie tiesību akti klimata politikas jomā, kā arī ieviesti jauni tiesību akti saistībā ar aprites ekonomiku, ēku atjaunošanu, bioloģisko daudzveidību, lauksaimniecību un inovācijām.
