Latvijas Nacionālais attīstības plāns nosaka valsts attīstības prioritātes un to realizēšanai atbilstošu finansējumu. “Pirmo reizi šādā - nacionāla līmeņa - plānā ir iekļauts priekšlikums par veloinfrastruktūras attīstību, tai indikatīvi paredzot 23 miljonus eiro. Līdz šim vienmēr nopietnos plānošanas un finanšu dokumentos veloceļi bija kā pabērni plaši interpretējamajā satiksmes drošības daudzbērnu ģimenē,” stāsta Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Jānis Butāns.
Veloceļu attīstība plānā iekļauta kā viens no kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanas uzdevumiem. Pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma 2019.gada nogalē veiktais pētījums atklāja, ka 9% Latvijā strādājošo iedzīvotāju velosipēdu izmanto, lai nokļūtu darbā, 8% - lai dotos iepirkties vai saņemt kādus pakalpojumus, 11% - lai dotos atpūsties vai izklaidēties, 15% - pats brauciens ir atpūta un izklaide utt.
“Par plāna ieguldījumu virzieniem vēl gaidāmas sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, tomēr, ņemot vērā, ka pašreizējais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods uzsver vides aizsardzību, iebildumiem par šāda priekšlikuma iekļaušanu valsts attīstības plānos nevajadzētu būt”, spriež Jānis Butāns.
Precīzs finansējuma apmērs veloceļu attīstībai varētu būt zināms nākamā gada laikā. Jānis Butāns stāsta, ka pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma 2019.gada nogalē veiktais pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā būs pamats turpmākajām diskusijām par veloceļu tīklu attīstību.
