Sanāksmi vadīja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieks, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, kurš sniedza atbildes uz pirmās instances tiesu tiesnešu iesūtītajiem problēmjautājumiem. Rīgas apgabaltiesas tiesneši dalījās pieredzē par procesiem, kuros piedalās aizskartās mantas īpašnieks, kas vienlaikus ir arī liecinieka statusā. Savukārt Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Guntars Stūris, kurš strādā darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei, informēja klātesošos par gaidāmajām procesuālajām izmaiņām, kas pašlaik tiek izskatītas Saeimā.
Sniedzot atbildes uz iesūtītajiem jautājumiem, sanāksmes dalībnieki vienojās, ka saglabājama līdzšinējā tiesu prakse Krimināllikuma 50. panta piektās daļas tvērumā. Atbildot uz nākamo jautājumu, tiesnesis J. Stukāns sanāksmes laikā izskaidroja kārtību, kā izpildāms tiesas lēmums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu un vai tam paredzēts noilgums. Sanāksmes dalībniekiem tika arī sniegts skaidrojums par to, kā tiesai rīkoties situācijā, kad vardarbībā cietušais nepilngadīgais lietas iztiesāšanas gaitā kļūst pilngadīgs, norādot, ka pirms personas pratināšanas tiesas sēdē nepieciešams saņemt eksperta atzinumu par šādas procesuālās darbības pieļaujamību.
Saistībā ar sanāksmi tika saņemta Juridiskās palīdzības administrācijas informācija par problēmām, kas rodas piedzenot tiesu piespriestās kompensācijas noziegumos cietušo un valsts labā. Tiesnesis J. Stukāns vērsa uzmanību uz to, kā pareizi rīkoties saistībā ar procesuālo izdevumu vai kaitējuma kompensāciju piedziņu, kad par katru notiesāto personu izdodams atsevišķs izpildu raksts. Tāpat tika uzsvērts, ka kaitējuma kompensācijas piedzenamas par labu valstij, nevis Juridiskās palīdzības administrācijai.
Sanāksmes noslēgumā notika domu apmaiņa starp pirmās instances tiesu tiesnešiem un apelācijas instances tiesnešiem par dažādiem tiesību jautājumiem krimināllietu iztiesāšanā. Tās dalībnieki akcentēja dialoga starp tiesām nozīmīgumu un nepieciešamību to turpināt.
