J. Pūce: ”Liela un nozīmīga prioritāte valdības deklarācijā ir nepieciešamība īstenot administratīvi teritoriālo reformu. VARAM gada laikā izdevās īstenot tai dotos uzdevumus, reformu sagatavot izskatīšanai parlamentā. Šī valdība ir mērķtiecīgi strādājusi, lai pieņemtu lēmumus jautājumos, kas, neraugoties uz acīmredzamu nepieciešamību, tikuši atlikti un bijuši tālu no risinājuma. Esam panākuši, ka beidzot sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem. Tiek veiktas reformas, kas administratīvi teritoriālās reformas kontekstā palīdzēs stiprināt reģionus, esam paredzējuši līdzekļus uzņēmējdarbības attīstīšanai, kas nozīmē jaunu darba vietu radīšanu. Īstenojam reformas, kas sakārtos loģiskā un viegli apsaimniekojamā sistēmā informācijas komunikācijas tehnoloģiju jomu valstī. Saskatu lielas iespējas radīt jaunas nozares un darba vietas, pielāgojoties klimata pārmaiņu politikas īstenošanas nosacījumiem, kas kļūs par paātrinātas ekonomikas izaugsmes pamatu. ”
Kā viena no šīs valdības prioritātēm ir noteikta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Pagājušā gada 7.novembrī Saeima 1.lasījumā atbalstīja reformas likumu, paredzot esošo 119 vietvaru vietā izveidot 39 spēcīgas, ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas var nodrošināt līdzvērtīgus pakalpojumus salīdzināmā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no to dzīvesvietas.
Lai nodrošinātu aptuveni 800km valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvi vai atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, MK atbalstīts informatīvais ziņojums “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”. Ceļu tīkla sakārtošanai plānots piesaistīt aptuveni 300 milj. eiro finansējumu.
Valdības deklarācijas sadaļā “Nākotnes tautsaimniecība” noteikts izstrādāt jaunu politikas plānošanas dokumentu – Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kas jau MK ir apstiprinātas. Reģionālās politikas pamatnostādnes paredz vairāk nekā divu miljardu eiro investīcijas, tajā skaitā vairāk nekā miljardu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma, ko plānots novirzīt gan uzņēmējdarbības atbalstam, gan pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai Latvijas reģionos.
Tāpat MK ir apstiprināti un Saeimā otrajā lasījumā pieņemti “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” un “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, kas veicinās Latgales reģiona attīstību un mazinās nevienlīdzību, stiprinot reģionus.
VARAM ir izstrādājusi un izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi informatīvo ziņojumu “Par Pašvaldību likuma izstrādi”. Ziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz valdības rīcības plānā noteikto – izstrādāt jaunu Vietējo pašvaldību likumu, nodrošinot laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas. Lai nodrošinātu sabiedrības lielāku iesaisti teritorijas attīstībā, likums arī paredz līdzdalības budžeta ieviešanu. Līdzdalības budžets ir demokrātisks process, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek tērēta daļa no pašvaldības naudas.
Turpināta ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda investīciju programmu sekmīga ieviešana. Īpaši akcentējami ir jau sasniegtie rezultāti – uzņēmējdarbības atbalsta un degradēto teritoriju atjaunošanas projektu ietvaros radītas 1123 darba vietas un to skaits turpinās pieaugt. Tāpat reģionos jau ir piesaistītas privātās investīcijas 140,5 milj. eiro apmērā.
Vakar MK apstiprināts VARAM sagatavotais noteikumu projekts “Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” īstenošanas noteikumi”. Kopējais programmas līdzfinansējums ir 16 470 588 eiro un tās ietvaros tiek atbalstītas aktivitātes klimata pārmaiņu un vides jomā, tostarp vēsturiski piesārņoto vietu sanācija.
Noslēguma posmam tuvojas vēsturiski piesārņoto gudrona dīķu Inčukalnā sanācijas darbi. Šogad, stingri turoties pie plānoto darbu termiņiem, nodrošināts sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrais posms.
Cieši sadarbojoties ar Saeimu, VARAM ir noslēgusi 20 gadu garās diskusijas par depozīta jautājumu - Saeimā ir pieņemti grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz ka no 2022.gada 1.februāra Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Veicinot dabas resursu efektīvāku izmantošanu, izstrādāta Aprites ekonomikas stratēģija Latvijai. Svarīgi resursus izmantot pēc iespējas ilgāk, samazināt to resursu apjomu, kas nonāk atkritumu poligonos. Informatīvais ziņojums ir saskaņošanas procesā.
Valdības deklarācijā atsevišķi tika izcelta Valsts vides dienesta (VVD) stiprināšanas nepieciešamība un kapacitātes paaugstināšana. VVD šobrīd notiek darbs pie iestādes iekšējo procesu efektivizācijas, izmantojot jaunus plānošanas un analīzes rīkus. Vides institūciju spēju stiprināšanai budžetā tikuši piešķirti 4,9 milj. eiro. Kā mērķis 2020.gadam izvirzīta Latvijas vides aizsardzības fonda darbības efektivitātes uzlabošana tuvāko trīs gadu laikā, kur tiks ikgadēji novirzīti papildu 300 tūkst. eiro, kā arī pārskatītas kopējās finansējuma izmantošanas prioritātes.
Ministrs J. Pūce uzsver, klimata pārmaiņu jautājumi šīs valdības dienaskārtībā iekļauti ar augstu prioritāti, saredzot iespējas attīstīt jaunas nozares un jaunu darba vietu radīšanu iedzīvotājiem.
MK ir apstiprinājis VARAM izstrādāto Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam, kas paredz ieviest vairāk nekā 80 pasākumus, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus. VARAM izstrādāja Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, kas ir iesniegta apstiprināšanai valdībā un, kas kalpos kā vīzijas dokuments politikas plānotājiem klimatneitralitātes sasniegšanā. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādāts “Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021-2030. gadam”, kas paredz konkrētu pasākumu ieviešanu virzībai uz klimatneitralitāti.
Ministrs J. Pūce pauž pārliecību, ka veicot gudru digitālo transformāciju, Latvijai ir potenciāls kļūt par ES veiksmes stāstu. Lai Latvijas izaugsme IKT jomā turpinātos, ministrijā norit darbs pie vairākām valstij nepieciešamām reformām arī šajā jomā.
VARAM ir izstrādājusi likumprojektu “E-pārvaldības likums” un priekšlikumus grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Informācijas atklātības likumā, kas papildina un precizē tajos formulētos principus, nodrošinot atbilstību efektīvas valsts e–pārvaldes idejām. Savukārt likumprojekts “E-pārvaldības likums” ir reforma, kas radīs un uzturēs visā valsts pārvaldē vienotu IKT pārvaldības sistēmu, kas ietver vienotus IKT pārvaldības principus, nosaka galvenos uzdevumus un sadala IKT pārvaldībā iesaistīto pienākumus un atbildību.
Apstiprināta Latvijas atvērto datu stratēģija, kas izstrādāta, balstoties uz valdības deklarācijā noteikto prioritāti – “ieviesīsim principu – atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato”. Lai Latvijas sabiedrībai radītu konkurētspējas priekšrocības un veicinātu ekonomikas izaugsmi, ir nepieciešams nodrošināt visu sabiedrībai noderīgo datu atvēršanu.
Turpinās Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centru tīkla attīstīšana un gads noslēdzās ar iespēju iedzīvotājiem saņemt pakalpojumus 117 klientu apkalpošanas vietās, 90 pašvaldībās Latvijā.
Ministrijā veiksmīgi rit remigrācijas projekts “Reģionālās remigrācijas koordinators”. Reģionālie koordinatori 2019. gada laikā par iespējām atgriezties Latvijā informējuši 1432 ģimenes, ir sagatavoti 2268 personalizētie informācijas piedāvājumi, kā arī ar koordinatoru atbalstu Latvijā ir atgriezušies 656 cilvēki. Palielināts arī remigrantiem pieejamais finansējumu apmērs saimnieciskās darbības īstenošanai Latvijā. Atrasts risinājums kā remigrantiem padarītu pieejamāku pieteikšanos finansiāla atbalsta saņemšanai saimnieciskās darbības uzsākšanai, VARAM izstrādājusi un sabiedriskajai apspriešanai nodevusi MK noteikumu projektu “Grozījumi “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība””. Projekts paredz, ka ilgstošu prombūtni varēs pierādīt arī ar ārvalsts iedzīvotāju reģistra izsniegtu izziņu par dzīvesvietu ārvalstīs vai arī ārvalsts nodokļu administrēšanas iestādes izziņu par veiktajiem nodokļu maksājumiem ārvalstīs.
