DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. februārī, 2020
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Veselība

VM izveidotās domnīcas darbošanās vairāk liecina par paklausīgu politiska pasūtījuma pildīšanu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde ir secinājusi, ka Veselības ministrijas (VM) izveidotās domnīcas līdzšinējā darbošanās vairāk liecina par paklausīgu politiska pasūtījuma pildīšanu, nekā par nodomu pilnveidot darba samaksas sistēmu veselības aprūpē.

LVSADA padome jau iepriekš (2020. gada 21. janvārī) nolēma neatbalstīt to, ka Ministru prezidents vienpersoniski ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē. Zīmīgi, ka Ministru prezidents pēc veselības ministres ierosinājuma ir uzdevis tai pašai ministrei izstrādāt jaunu darba samaksas kārtību 2019. gada 27. novembrī – tikai divas nedēļas pēc tam, kad Saeima bija apstiprinājusi valsts budžetu 2020. gadam.

Kā zināms, budžetā nav iekļauts ar likumu garantētais finansējums mediķu darba samaksas palielināšanai. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Varētu sagaidīt, ka šādā situācijā gan valdība, gan Veselības ministrija nekavējoties sāks rīkoties, lai likumiskās garantijas veselības aprūpes nozares darbiniekiem tomēr tiktu īstenotas, kaut ar novēlošanos. Diemžēl tā vietā ar skubu tiek veidota mākslīga problēma, lai novērstu sabiedrības uzmanību no galvenās patiesās problēmas - likumisko garantiju nepildīšanas”.

Piemēram, domnīca kā pirmo esošā darba samaksas modeļa problēmu ir definējusi to, ka “nav pietiekamas skaidrības un argumentu mērķa algas apjomam.” Taču tas neatbilst patiesībai. Jau 2005. un 2006. gadā ar Ministru kabineta rīkojumiem par nepieciešamajiem pasākumiem cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpē ir noteikts, ka ārsta vidējai darba samaksai, sākot ar 2009. gadu, ir jābūt vienādai ar 2,5 vidējām darba samaksām tautsaimniecībā (sakrīt ar ārsta vidējo darba samaksu OECD valstīs) gadā pirms budžeta plānošanas (Latvijā 2018. g. – joprojām tikai 1,87), vidējā medicīniskā personāla darba samaksai – 60% (OECD valstīs – 46%) un jaunākā medicīniskā personāla darba samaksai – 40% no ārsta vidējās darba samaksas.

Atšķirībā no domnīcas, šis fakts nav paslīdējis garām Valsts kontrolei, kuras secinājumi ir  skaidri un valdībai neglaimojoši: “Veselības aprūpes  nozares cilvēkresursu attīstības politika nav sasniegusi cerētos rezultātus nepietiekamās politiskās gribas, finansējuma un kapacitātes nepietiekamības dēļ. Identificētās problēmas nav mainījušās kopš 2006. gada, kad tika izstrādāts politikas dokuments” (LR Valsts kontrole. Revīzijas ziņojums «Cilvēkresursi veselības aprūpē». 2019. g. 14. jūnijs).

Galīgos secinājumus par domnīcas darba rezultātiem LVSADA varēs sniegt pēc tam, kad Veselības ministrija būs sniegusi attiecīgu informāciju sociālajiem partneriem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU